Policija slēdz pieeju Uzvaras parkā esošajam piemineklim un tā laukumam

VP trešdien, pamatojoties uz likumu «Par policiju», pieņēmis lēmumu slēgt pieeju Uzvaras parkā esošajam objektam — piemineklim un tā laukumam. Tas darīts, «lai nepieļautu sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības apdraudējumu, iespējamas provokācijas un saasinājumus, kā arī maksimāli novērstu pārkāpumus».

Proti, likuma «Par policiju» 12.panta 15.punktu paredz, ka policijas darbiniekam ir tiesības uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības, kā arī izmeklēšanas intereses.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā pirmdienas un īpaši otrdienas notikumus, kas veicināja pulcēšanos Uzvaras parkā pie okupācijas režīma objekta, kas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Latvijas okupācijas turpinājumu pēc Otrā pasaules kara un faktiski sabiedrībā tiek uztverts kā padomju režīma simbols, uzsver VP. Tika vērtēts tas, ka, lai izklīdinātu personas, kuras otrdien bija sapulcējušās Uzvaras parkā un kuru darbības bija faktiski vērtējamas kā padomju režīma slavināšana un netieši sasaistāma ar mūsdienu Krievijas slavināšanu, bija nepieciešams iesaistīt VP Speciālo uzdevumu bataljonu.

Tāpat tika ņemta vērā iespējamā situācijas tālākā attīstība, konstatētie pārkāpumi, personas, kuras ir aizturētas un ievietotas izolatorā, kā arī uzsāktie administratīvā pārkāpuma procesi un kriminālprocesi. Pašlaik statistika par procesiem un aizturētām personām tiek apkopota.

Likumsargi apgalvo, ka VP ir gatava jebkādiem scenārijiem, solot nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību.

Aģentūra LETA gan novēroja, ka vēl pirms plkst.9 laukums bija pieejams.

VP vadītājs Armands Ruks šorīt TV3 atzina, ka situācijas attīstību 10.maijā policija nebija paredzējusi un tā bija negaidīta, jo sociālajos tīklos netika manīts, ka kāds organizētu masveida pulcēšanos «atkārtotā 9.maijā», attiecīgi policija nebija plānojusi pulcēt Pārdaugavā lielākus spēkus.

Ruks atzīmēja, ka tiks sāktas arī lietas pret atsevišķiem sabiedrības līderiem, kas mudināja pulcēties pie pieminekļa.

Viņaprāt, situācijas eskalāciju vakar izraisīja ziedu novākšana pie pieminekļa no rīta, bet tālāk jau policija cīnījusies ar sekām. VP vadītājs noliedza, ka policija būtu bijusi tā, kas aicināja novākt ziedus — tas bijis pašvaldības atbildības jautājums.

Policijā ir uzsākta iekšējā dienesta pārbaude, lai izvērtētu policijas amatpersonu rīcību un lēmumus konkrētajā situācijā un ko varēja darīt labāk.

Ruks uzsvēra, ka pilnībā saprot patriotiski noskaņotās sabiedrības daļas nosodījumu pēdējās dienās pie pieminekļa notiekošajam, jo tas simbolizē okupāciju, tomēr viņš aicināja sabiedrību nomierināties, jo valsts ienaidniekiem to tikai vajag, lai sabiedrība iekšēji šķeltos.

Tikmēr galvaspilsētas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange uzstāja, ka ziedu aizvākšana bijusi saskaņota ar policiju un iekļauta kopējā drošības pasākumu plkānā.

Viņa skatījumā, varbūt var piekrist, ka ziedu aizvākšana ar traktoru nebija veiksmīgākais risinājums, tomēr Lange atgādināja, ka pulcēšanās 9.maijā šogad faktiski nozīmēja Krievijas agresijas slavināšanu.

Lange uzsvēra, ka tagad notiekošais pie pieminekļa jau ir sabiedriskās kārtības un pat nacionālās drošības jautājums.

Savukārt iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP), komentējot Uzvaras parkā notikušo, «Twitter» ierakstījusi, ka tie, kas slavēja agresiju vai lietoja tās simboliku, ir aizturēti, ieskaitot jaunieti ar Krievijas karogu. «Policija aizstāvēja Latvijas pilsoņu tiesības, arī pielietojot spēku, kad nepieciešams,» uzsvēra politiķe.

TV3 Golubeva atzīmēja, ka pulcēšanās 10.maijā nebija plānota. Policija cilvēkus sākotnēji neaizturēja, jo tie vienkārši nolika ziedus, bet aizturēšanas sākās tad, ka sanākušie vakarā sāka uzvesties demonstratīvāk un izmantot Krievijas agresiju slavinošus simbolus.

Neskatoties uz pārmetumiem, demisionēšanas iespējas Golubeva neizskata, jo uzskata, ka policija nodrošināja likumu ievērošanu. Slikta un neētiska rīcība vēl nav likuma pārkāpums, policijas nevēršanos pret pie pieminekļa Pārdaugavā sanākušajiem skaidroja politiķe.

Ministre pieļāva, ka vienīgi policijas reakcijas ātrums vakar varēja būt savlaicīgāks, tomēr viņa nedomā, ka būtu jāvērtē policijas vadības darbs.

Norises pie pieminekļa ir sabiedrībā notiekošā indikācija, piebilda Golubeva.

Ar Golubevu un VP vadību šodien plāno tikties Nacionālās apvienības Saeimas frakcija, paziņoja frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. Politiskais spēks sagaida skaidrojumu par vakardienas notikumiem un «pārliecinošu redzējumu, kā nepieļaut tā atkārtošanos». «Pārdaugavā notikušais ir izaicinājums Latvijas valstij,» uzskata Dzintars.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sagaida skaidrojumu no Golubevas par radušos situāciju pie Uzvaras pieminekļa, kur tika pieļauta vairāku simtu cilvēku pulcēšanās un padomju armijas, kā arī Krievijas slavināšana.

Mikroblogošanas vietnē «Twitter» Kariņš otrdienas vakarā ierakstījis, ka necieņas izrādīšana pret Latvijas valstiskumu, vēsturisko pieredzi un Krievijas kara Ukrainā upuriem nav pieļaujama.

«Šodien notiekošais Pārdaugavā nav attaisnojams,» raksta Kariņš, piebilstot, ka sagaida atbildīgo dienestu rīcību un Golubevas skaidrojumu par šo situāciju.

Skaidrojumu no iekšlietu ministres gaida arī «Konservatīvie». To pārstāvis, Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans tviterī norādījis, ka politiskais spēks pieprasījis publisku skaidrojumu no Golubevas par iespējamu likumpārkāpumu nenovēršanu, pieļaušanu un nevēršanos pret tiem administratīvā un kriminālprocesuālā kārtībā. «Konservatīvie» arī prasa Kariņam sasaukt koalīcijas ārkārtas sadarbības sanāksmi par šo jautājumu.

Kā aģentūru LETA informēja Feldmans, Golubevai tiek prasīts skaidrot Iekšlietu ministrijas un tās struktūru rīcību pirmdien un otrdien saistībā ar iespējamiem likumu pārkāpumiem, kas saistīti ar ar militārās agresijas un kara noziegumu simbolu izmantošanu publiskā vietā, Krievijas bruņoto spēku Ukrainā īstenoto kara noziegumu attaisnošanu un slavināšanu un likuma «Par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienas noteikšanu» regulējuma neievērošanu.