Pētījums: Vairāk nekā puse sabiedrības uzticas tikai spēka struktūrām — NBS un Valsts policijai

Eiropas Savienības institūcijām uzticas 44%, bet Latvijas pārvaldes institūcijām mazāk nekā 41%, kur augstākā uzticamība ir pašvaldībām, bet zemākā — politiskajām partijām, liecina pētījums.

Kā skaidrots pētījumā, šāda zema uzticēšanās pārvaldes iestādēm var radīt izaicinājumus mobilizēt sabiedrību ārējo vai iekšējo draudu gadījumā. Mazākumtautību iedzīvotāji mazāk uzticas visām pētījumā iekļautajām institūcijām, izņemot Valsts policiju.

Savukārt jaunieši biežāk uzticas Valsts policijai, NBS, Latvijas tieslietu sistēmai, Latvijas politiskajām partijām, Latvijas valdībai un Latvijas Saeimai, savukārt seniori vairāk uzticas NBS un mazāk — Latvijas valdībai.

Latvijas sabiedrisko un komerciālo mediju informāciju par lielākoties ticamu uzskata tikai 32% un 30% sabiedrības. Mazākumtautību iedzīvotāji nozīmīgi retāk uzskata mediju sniegto informāciju par lielākoties ticamu — tā uzskata tikai attiecīgi 15% un 16% mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju. Jaunieši un seniori, lai arī retāk vērtē medijos sniegto informāciju kā pilnībā ticamu, kopumā to uzskata par lielākoties ticamu līdzīgā apjomā kā sabiedrība kopumā. Medijos esošo informāciju par pilnībā ticamu drīzāk uzskata pārējā sabiedrība, kura nav iekļauta mērķa grupās — latvieši vecumā no 26-64 gadiem, secināts pētījumā.

Līdztekus pētījums atklāj, ka sociālajos medijos esošo informāciju par lielākoties ticamu uzskata tikai 20% sabiedrības. Mazākumtautību Latvijas pārstāvji un seniori, kuri izmanto sociālos medijus, vēl mazāk uzticas sociālajos medijos esošajai informācijai, kamēr jauniešu uzticēšanās tai jau ir samērojama ar viņu uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem — 25% pret 29%.

Uzticēšanās zinātniskajiem pētījumiem sabiedrībā ir samērojama ar uzticēšanos spēka struktūrām — tiem pilnībā vai drīzāk uzticas 54%. Mazākumtautību pārstāvji pētījumiem uzticas mazāk, bet jaunieši — vairāk. Savukārt senioru uzticēšanās zinātniskajiem pētījumiem būtiski neatšķiras no sabiedrības kopumā.

Kā norādīts pētījumā, zemā uzticēšanās valsts pārvaldei parādās arī dažādos kontekstos, piemēram, par Latvijas — Krievijas attiecību skaidrojumu nav neviena avota, kuram uzticētos vairāk par 33% no Latvijas sabiedrības.

Savukārt par kādas slimības izplatīšanos un ārstēšanu vienam centralizētam avotam uzticētos līdz 30% sabiedrības, kamēr ģimenes ārstiem un citiem mediķiem — 49%. Tāpat par energoresursu cenu kāpumu nav neviena avota, kuram uzticētos vairāk par 25% no Latvijas sabiedrības.

Visos gadījumos mazākumtautību pārstāvji šajos jautājumos nozīmīgi biežāk uzticētos medijiem Krievijā — piemēram, par Latvijas — Krievijas attiecību skaidrojumu 8% uzticētos medijiem Krievijā, kamēr sabiedrībā kopumā tiem uzticētos 3% vai arī nevienam no piedāvātajiem variantiem — piemēram, par Latvijas — Krievijas attiecību skaidrojumu 30% neuzticētos nevienam pret 26% sabiedrībā kopumā.

Saskaņā ar pētījumu jaunieši nozīmīgi biežāk uzticētos digitālā satura veidotājiem vai sociālo mediju domubiedru grupām, bet seniori nozīmīgi biežāk uzticētos Latvijas medijiem un dažādām sabiedrībā zināmām grupām.

Pētījums veikts gan ar kvantitatīvo, gan kvalitatīvo pieeju. Pētījuma aptaujā piedalījās 1556 respondentu vecumā virs 15 gadiem, bet daļēji strukturētajās intervijās — 70 dalībnieki no deviņu gadu vecuma.

Pētījums veikts no 2024.gada maija līdz jūlijam. To veica SIA «Civitta Latvija».