Pēdējie desmit mēneši Latvijā bijuši siltāki par normu

2024.gada janvāris ir pēdējais mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru zem 1991.-2020.gada vidējā rādītāja. Janvāris bija 2,2 grādus aukstāks par normu, bet visi turpmākie šā gada mēneši bijuši 1,1 līdz 3,8 grādus siltāki nekā ierasts.

Februāra, marta, maija un septembra vidējā gaisa temperatūra bija 3,0 līdz 3,8 grādus augstāka par normu, turklāt septembris kļuva par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, pārspējot 2023.gada rekordu, bet maijs bija otrais siltākais.

Kalendārais pavasaris — marts, aprīlis un maijs — kļuva par siltāko pavasari novērojumu vēsturē, par 0,8 grādiem apsteidzot 2014.gada pavasari. Vasara bija piektā siltākā kopš mērījumu sākšanas 1924.gadā, rudens — trešais siltākais.

Gads kopā ir viens no diviem siltākajiem Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Sagaidāms, ka šā gada vidējā gaisa temperatūra būs aptuveni +8,7 grādi, par dažām grāda simtdaļām atpaliekot no 2020.gada rekorda. Ja decembra pēdējās divas nedēļas būs īpaši siltas, šā gada vidējā gaisa temperatūra var nedaudz pārspēt 2020.gada rādītāju.

Gada vidējās gaisa temperatūras klimatiskā standarta norma jeb 1991.-2020.gada vidējā temperatūra Latvijā ir +6,8 grādi. Tā ir par 1,1 grādu augstāka nekā klimatiskās references perioda jeb 1961.-1990.gada vidējā gaisa temperatūra.

Zinātnieki prognozē, ka gadsimta otrajā pusē gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā var pārsniegt +10 grādus. Tomēr pastāv varbūtība, ka, globālās sasilšanas ietekmē kūstot ledājiem un palielinoties nokrišņu daudzumam, var apstāties jūras straumes Atlantijas okeānā, kas nozīmētu krasu temperatūras kritumu Ziemeļeiropā.