Pabriks: Krievijas robežas pilnīga slēgšana ir apsverama

Pabriks domā, ka šajā jautājumā pirmām kārtām ir jāvienojas trīs Baltijas valstu Iekšlietu ministrijām, «jāpaskatās, ko tas nozīmētu tīri praktiski». «Es neredzu iespēju, ka to varētu darīt kāda no Baltijas valstīm atsevišķi. Bet visām kopumā tas noteikti ir apsverams jautājums,» piebildis ministrs.

Politiķa vērtējumā, kopumā Rietumu sankcijas pret Krieviju strādā, bet, «protams, to efektu varēs redzēt tikai pēc kāda laika».

«Joprojām paliek spēkā jautājums par energoresursu iepirkumiem, par pilnīgu atteikšanos no Krievijas gāzes, kā to ir izdarījusi Lietuva un kā to manis pārstāvētā apvienība ir ierosinājusi arī Latvijā. Otrkārt, ir atklāts jautājums par pilnīgu ostu slēgšanu Krievijas kuģiem vismaz Rietumu pasaulē, pilnīgu robežu slēgšanu un citām lietām, tajā skaitā banku sektora pilnīgu nogriešanu no pasaules,» piebildis Pabriks.

Pabriks uzskata, ka kara kontekstā jāīsteno divas galvenās politikas — pirmkārt, maksimālas sankcijas pret Krieviju, otrkārt, «vienīgais veids, kā reālistiski patiešām izbeigt šo konfliktu, ir palīdzēt Ukrainai ar maksimālu militāru atbalstu». «Savukārt kaut kādas reālistiskas sarunas ar Krieviju var notikt tikai pēc tam, kad Krievija ir izvedusi savu karaspēku vismaz līdz 23.februāra robežai, iespējams, vēl tālāk. Taču arī tajā brīdī sankcijas vēl nedrīkst atcelt,» norādījis politiķis.

Savukārt intervijā TV3 Pabriks prognozēja, ka nākamie no Krievijas gaidāmie soļi varētu būt nopietnas kaujas Ukrainas dienvidaustrumos, lai sasniegtu kaut jel kādu «uzvaru» līdz 9.maijam. Šim mērķim armijas spēki tiek pārgrupēti un pārvilkti uz Donbasu.

Ministrs pieļāva, ka, sasniedzot Donbasā kaut kādus panākumus, Krievija varētu mēģināt paziņot par uguns pārtraukšanu un mēģināt pielabināties tiem dažiem Rietumu politiķiem, kas vēl palikuši ar «pret Krieviju atvērtu prātu», lai mēģinātu normalizēt attiecības.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka Krievija pielietos ķīmiskos ieročus, Pabriks vērtēja, ka tādu lietošana nekādi neizmaina kara gaitu un nedod nekādus ieguvumus mūsdienu karadarbībā, tāpēc lietot tādus nebūtu loģiski, bet «žvadzināt» šādus ieročus Krievija varētu, lai mēģinātu biedēt Ukrainu un Rietumus.

Runājot par to, ko kara gaita Ukrainā rāda, kādi Latvijas aizsardzības aspekti jāstiprina, Pabriks «Dienai» uzsvēris, ka ļoti nopietna uzmanība jāpievērš militārās industrijas attīstībai. «Otrkārt, mums ir pēc iespējas ātrāk jāievieš paredzētās ieroču sistēmas, kuru mums vēl nav, bet par kurām es šobrīd risinu sarunas ar vairākām valstīm. Un trešais būtiskākais ir panākt pēc iespējas pozitīvākus lēmumus Madrides samitā par lielāku NATO militāro klātbūtni šeit.»

Ieroču sistēmu jautājumā būtiskākā ir pretgaisa aizsardzība un krasta aizsardzība — raķešu sistēmas, kā arī raķešu artilērija. «Ja runājam par pēdējo, mēs paši gatavojamies to iegādāties — trīs Baltijas valstis. Kamēr mēs paši raķešu artilēriju neesam iegādājušies, mēs piedāvājam ASV to pārcelt no Vācijas uz Latviju. Tai ir distances ierobežojumi un tā diezin vai ir izmantojama Vācijā, jo neviens jau pāri Polijai šaut netaisās. Līdz ar to būtu prātīgi šo raķešu artilēriju uzreiz uzstādīt šeit, nevis gaidīt kaut kādu hipotētisko krīzi, lai tad to vestu šurp,» informējis politiķis.

Intervijā TV3 Pabriks piebilda, ka tiek domāts arī par kara medicīnas attīstīšanu. Šis jautājums tiekot skatīts trīs līmeņos — pašlaik Latvija esot visai labi gatava pirmajam līmenim jeb neatliekamās palīdzības sniegšanai frontes līnijā, bet nākotnē mērķis būtu pāris gadu laikā nonākt līdz slimnīcai, kas daļēji būtu militārais hospitālis. Ministrs atzīmēja, ka Latvija nevarētu atļauties izveidot un miera laika apstākļos uzturēt militāro hospitāli, kas nepildītu citas funkcijas.

Savukārt vērtējot pēdējā laikā vērojamo tendenci no Krievijas uz Latviju pārcelties žurnālistiem, kuru darbs Krievijā kļūst neiespējams, Pabriks apsveicis faktu, ka šeit ierodas vairāk žurnālistu un ar medijiem saistītu cilvēku, kuri grib un var strādāt krievu valodā, taču «vienlaikus mums ir jāsaprot arī tas, ka visi Krievijas pilsoņi vai medijos strādājošie cilvēki, kuri šeit ierodas no Krievijas, tomēr būtu padziļināti jāpārbauda».

«Jo žurnālistu aprindās Krievijā, ne tikai Kremļa propagandu raidošajos mediju uzņēmumos, bet arī neatkarīgajos medijos un pat ārzemju mediju uzņēmumos, kas ir darbojušies Krievijā, var būt strādājuši ļoti dažādi cilvēki,» sacījis Pabriks, «kopumā es vienmēr esmu bijis starp tiem politiķiem, kuri atbalsta spēcīgu krievvalodīgo mediju veidošanu Latvijā, un arī tagad uzskatu, ka no Krievijas izbraukušie cilvēki varētu tam palīdzēt. Bet mums ir ļoti uzmanīgi un rūpīgi jāskatās, kas ir šie cilvēki.»