Okupācijas muzejs sāks atgriešanos pārbūvētajā ēkā Latviešu strēlnieku laukumā, lai gan neliela daļa defektu nav novērsta

Viņa skaidroja, ka patlaban muzeja ēkā atrodas SIA «Skonto būve» pārstāvji, kas turpina defektu novēršanu. Turklāt muzejs ir parakstījis divus no trim pieņemšanas-nodošanas aktiem.

«Pamatā mēs esam jau iekārtojušies birojos un krātuvēs. Divi pieņemšanas-nodošanas akti ir parakstīti, bet noslēdzošais tiks parakstīts tuvākajā laikā,» sacīja Vība.

Kā aģentūru LETA informēja Okupācijas muzeja pārstāve Inese Jansone, muzejs ar simboliskiem krājuma priekšmetiem — Latvijas valsts karogiem — sāks atgriešanos ēkā Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā.

Pēc viņas paustā, pirmie muzeja krājuma priekšmeti, kas simboliskā gājienā no muzeja pagaidu mājvietas Raiņa bulvārī 7, Rīgā, tiks pārnesti uz muzeja pastāvīgo ēku, būs Latvijas karogi, kuri, baidoties no represijām, padomju okupācijas periodā tika rūpīgi slēpti. Padomju okupācijas laikā par Latvijas valsts karoga glabāšanu draudēja kriminālatbildība, taču tas nebija šķērslis pilsoniskai drosmei.

Viens no pirmajiem muzeja krājuma priekšmetiem, kas atgriezīsies muzeja jaunajās krātuvēs, būs bijušās Rīgas 3.ģimnāzijas karogs. Sākoties otrajai padomju okupācijai, skolotāji Valeska un Jēkabs Manguļi karogu paslēpa savā dzīvoklī Rīgā. Karogu atrada 1996.gadā, ietītu 1956.gada laikrakstā «Cīņa», remonta laikā izjaucot virtuves sienu, un vēlāk to dāvināja LOM.

Kopš Okupācijas muzeja dibināšanas 1993.gadā, muzeja krājums ir veidojies, pateicoties dāvinājumiem un atmiņu stāstiem. Patlaban muzeja krājumā glabājas 73 731 priekšmets un 2425 video liecības.

Jansone atzīmēja, ka ieilgušo celtniecības darbu dēļ muzeja pagaidu mājvietā, bijušajās ASV vēstniecības telpās, atrodas teju deviņus gadus, kopš 2012.gada nogales. Šajā laikā muzejs ir turpinājis iepazīstināt ar neseno Latvijas vēsturi skolēnu grupas, ārvalstu tūristus un valsts protokola viesus.

Pēc Okupācijas muzeja pārstāves paustā, atgriežoties pastāvīgajā mājvietā, muzejs varēs atjaunot darbību pilnā apjomā, piedāvājot apmeklētājiem jaunu pastāvīgo ekspozīciju, tematiskās izstādes jauni izveidotajā izstāžu zālē, skolēnu izglītojošās nodarbības īpaši iekārtotā auditorijā un citus Latvijas un ārvalstu sabiedrību izglītojošus pasākumus. Plānots, ka muzeja jauno pastāvīgo ekspozīciju, ko patlaban veido dizaina birojs «H2E» sadarbībā ar muzeja vēsturniekiem, apmeklētāji varēs iepazīt 2022.gada pavasarī.

Muzeja krājuma svinīgajā pārvietošanas akcijā 17.janvārī plkst.11 no Raiņa bulvāra 7 līdz Latviešu strēlnieku laukumam 1, Rīgā, aicināti piedalīties arī masu mediju pārstāvji, iepriekš sazinoties ar muzeja sabiedrisko attiecību vadītāju. Dalība akcijā noritēs tikai ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu — pasi vai identifikācijas karti. Muzejā ienākot, jālieto sejas maska.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka no VNĪ būvuzraudzības konstatētajiem 1300 kosmētiskajiem defektiem un nepilnībām būvnieks SIA «Skonto būve» ir novērsis aptuveni 95%. Atlikušas nelielas vizuālas nepilnības kāpņu telpās un gaiteņos, ko būvnieks sola novērst decembra laikā. VNĪ pieņems «Skonto būve» darbu izpildi tikai pēc pilnīgas defektu novēršanas, nepieļaujot atlaides kvalitātes jomā.

LETA jau rakstīja, ka VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) 13.augustā Latvijas Okupācijas muzejam svinīgi nodeva atjaunotās ēkas Latviešu strēlnieku laukumā atslēgas, taču muzejs ēkā ievākties nevarēja, jo iekštelpās notika defektu novēršanas process.

Kopumā Okupācijas muzeja pārbūvē, Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē un Strēlnieku laukuma sakārtošanā ieguldīti 10 434 869 eiro — Kultūras ministrija piesaistījusi valsts budžeta finansējumu 9 405 196 eiro, LOM līdzfinansējis 160 000 eiro, savukārt Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta un Rīgas domes līdzfinansējums sastāda 869 673 eiro.

Būvdarbus veica SIA «Skonto būve» saskaņā ar arhitektu biroja SIA «5. iela» izstrādāto projektu. «Skonto būve» pērn strādājusi ar 12,2 miljonu eiro apgrozījumu un 3,2 miljonu eiro zaudējumiem, liecina «firmas.lv» dati. Kā uzņēmuma patiesais labuma guvējs norādīts Rihards Rāvis.