Nevakcinētiem Saeimas deputātiem no 15.novembra aizliedz piedalīties gan klātienes, gan attālinātās sēdēs

Jau sākotnēji likumprojektā bija paredzēts, ka nevakcinēti deputāti nedrīkstēs piedalīties klātienes sēdēs, bet tagad liegums noteikts arī dalībai attālinātās sēdēs.

Attiecīgo priekšlikumu iesniedza koalīciju veidojošās «Attīstībai/Par!», «Jaunās vienotības», Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības frakcijas.

Likumā noteikts, ka no 15.novembra Saeimas darbā ir tiesīgs piedalīties tikai tāds Saeimas deputāts, kurš šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzrādījis Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, kā arī deputāts, kurš saņēmis klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsīlija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrādījis sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu.

Deputātam Covid-19 sertifikāts būs jāuzrāda Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, ja vien deputāts informāciju par sertifikātu nav jau iepriekš iesniedzis Saeimas Administrācijā. Mandātu komisijai tuvākajā Saeimas sēdē būs jāziņo par deputātiem, kuri nav uzrādījuši sertifikātu un līdz ar to nav tiesīgi piedalīties Saeimas darbā.

Deputātam, kurš nebūs tiesīgs piedalīties Saeimas darbā, tiks pārtraukta mēnešalgas un kompensācijas izmaksa. Saeimas deputāta mēnešalgas un kompensācijas izmaksa tiks atjaunota ar dienu, kad deputāts Mandātu komisijai būs uzrādījis Covid-19 sertifikātu.

Ja deputāts sertifikātu būs ieguvis un uzrādījis pēc 15.novembra, Mandātu komisijai par to būs jāziņo tuvākajā Saeimas sēdē.

Pēc koalīcijas frakciju priekšlikuma noteikts, ka likuma mērķis ir noteikt pagaidu papildus prasības Saeimas deputātu dalībai Saeimas, Saeimas komisiju, speciāli izveidoto komisiju, apakškomisiju, deputātu grupu, deputātu darba grupu, Frakciju padomes un Saeimas Prezidija sēdēs, citos Saeimas vai Saeimas struktūrvienību organizētos pasākumos, kā arī Saeimas ārpolitiskajā darbībā, kā arī pagaidu prasības pašvaldības deputātiem.

Izmaiņu autoru skatījumā, šīs prasības tiek noteiktas, lai nodrošinātu sabiedrības veselības un drošības interesēm atbilstošu rīcību Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos, sekmētu uzticēšanos valstī īstenotajai Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības politikai, solidarizētos ar pārējām valsts un pašvaldību institūciju, tajā skaitā kapitālsabiedrību amatpersonām un darbiniekiem, nodrošinot taisnīgu attieksmi Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanas pasākumu īstenošanā, kā arī vairotu uzticēšanos valsts un pašvaldību institūciju, tajā skaitā Saeimas darbībai.

Likums būtu spēkā līdz 2022.gada 1.jūlijam, bet Saeimas Prezidijs ne retāk kā reizi divos mēnešos izvērtētu šādu ierobežojumu saglabāšanas nepieciešamību.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzsvēra, ka šie grozījumi nav atbilstoši Satversmei un «neiztur samērīguma testu», jo no amatu pienākumu izpildes tiks atstādināti veseli, darbspējīgi deputāti. Šāds regulējums nav nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī, uzsvēra Meistere.

Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) paziņojis, ka tie, kuri vēlēsies, varēs grozījumus apstrīdēt Satversmes tiesā un ka šīs izmaiņas tiek virzītas, ņemot vērā lielo saslimušo un mirušo skaits.

Kā ziņots, iepriekš Aizsardzības komisijā tiesībsargs Juris Jansons komisijas sēdē norādīja, ka minētajā likumprojektā juridiskais aspekts ir sekundārs, jo likumprojekts ir politiska izšķiršanās. Ja parlaments uzlicis par pienākumu valsts pārvaldē obligāti vakcinēties, tad valsts pārvaldei ir jārāda piemērs.

«Tas vairāk ir tiesību filozofisks jautājums. Ja uzliek par pienākumu vakcinēties, tad, lūdzu, rādiet piemēru,» uzsvēra Jansons. Minētais gan neizslēdz to, ka, visticamāk, atradīsies deputāti, kuri par šo likumprojektu vērsīsies Satversmes tiesā, norādīja Jansons.