NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija samazināta līdz astoņiem iznīcinātājiem

Turpmākos četrus mēnešus patrulēšanu no Lietuvas Gaisa spēku bāzes Šauļos veiks četri Beļģijas iznīcinātāji, bet no Emari aviobāzes Igaunijā — četri Polijas iznīcinātāji.

No pagājušā gada aprīļa līdz septembrim Baltijas valstu gaisa telpā dežurēja 13 iznīcinātāji no citām NATO valstīm, bet no septembra līdz janvārim — 12.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu NATO dalībvalstis veic kopš 2004.gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē. Līdz 2014.gadam patrulēšanu rotācijas kārtībā nodrošināja četri vienas dalībvalsts iznīcinātāji no Šauļiem, bet pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas rotācijas maiņu apmēri tika palielināti saskaņā ar alianses programmu, kuras mērķis bija stiprināt reģiona drošību. Kopš tā laika atbalsta misija tiek veikta arī no Emari bāzes Igaunijā.

«Šāda dislokācija apliecina NATO kolektīvo apņemšanos atturēt jebkādus potenciālus apdraudējumus un sargāt sabiedroto valstu gaisa telpas viengabalainību. Arī pārējām dalībvalstīm ir izdevīgi trenēties kopā ar Baltijas valstu gaisa spēkiem un citām te dislocētajām sabiedroto vienībām, konkrēti, pastiprinātās klātbūtnes kaujas grupām,» ziņu aģentūrai BNS sacījusi NATO amatpersona, kas vēlējusies saglabāt anonimitāti.

«Kā ierasts, jaunajā rotācijas maiņā Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija tiks nodrošināta ar divām vienībām, kuru lidmašīnas būs gatavas apsargāt Baltijas valstu gaisa telpu 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā,» piebildis alianses pārstāvis.

Lietuvas Aizsardzības ministrijas pārstāve Asta Galdikaite BNS sacījusi, ka «lēmumus par NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas kontingentiem pieņem Sabiedroto spēku augstākā virspavēlniecība Eiropā».

«Gribam uzsvērt, ka NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija joprojām ir pastiprināta — tajā no Igaunijas Gaisa spēku Emari aviobāzes piedalīsies Polijas Gaisa spēki,» piebildusi Galdikaite.