NATO aktivizē Austrumeiropas aizsardzības plānus un rīkos virtuālu samitu

Pēc dalībvalstu ārkārtas sanāksmes Briselē NATO izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka veiks «papildu pasākumus», lai aizsargātu alianses dalībvalstis.

«Esam nolēmuši atbilstoši mūsu aizsardzības plānam aizsargāt visus sabiedrotos, veikt papildu pasākumus, lai stiprinātu savaldīšanas un aizsardzības spējas visā aliansē. Mūsu pasākumi ir un paliek preventīvi, samērīgi un saspīlējumu neveicinoši,» paziņoja NATO.

30 alianses dalībvalstu kopīgā paziņojumā pausts, ka NATO spēku galvenais komandieris saņems plašas pilnvaras, piemēram, pieprasīt un dislocēt karavīrus.

«Krievijas rīcība nopietni apdraud eiroatlantisko drošību, un tai būs ģeostratēģiskas sekas. NATO turpinās veikt visus nepieciešamos pasākumus savu sabiedroto drošībai un aizsardzībai. Mēs nosūtīsim papildu sauszemes un gaisa spēkus uz alianses austrumu robežu, kā arī pastiprināsim floti. Mēs paaugstināsim mūsu spēku gatavību reaģēt uz jebkādiem neparedzētiem apstākļiem,» lasāms alianses paziņojumā.

NATO nosodīja Krievijas rīcību kā starptautisko tiesību pārkāpumu.

«Mēs atbalstām Ukrainas tautu un tās likumīgo prezidentu, parlamentu un valdību, kas tika ievēlēta demokrātiskā ceļā. Mēs vienmēr atbalstīsim Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti starptautiski atzītās robežās,» paziņoja alianse.

Alianse nosodīja arī Krievijas sabiedroto Baltkrieviju par uzbrukuma atbalstīšanu.

NATO dalībvalstu vēstnieku sanāksme Briselē tika sasaukta atbilstoši alianses līguma 4.pantam, kas tiek iedarbināts, ja kāda no NATO dalībvalstīm uzskata, ka tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība ir apdraudēta.

Februāra sākumā NATO dalībvalstu aizsardzības ministru samitā alianse uzdeva komandieriem izstrādāt kaujas plānus Austrumeiropas dienvidu daļai.

NATO vairākkārt ir apgalvojusi, ka nesūtīs kaujas spēkus uz Ukrainu, lai palīdzētu aizsargāties pret Krievijas uzbrukumu, tomēr daļa NATO dalībvalstu ir nosūtījušas ieročus un munīciju.