Mūrniece: Zviedru tautas atbalsts Baltijas brīvībai bija nenovērtējams

Viņa norādīja, ka deviņdesmito gadu sākumā tā dēvētās «Pirmdienas kustības» aktīvisti katru nedēļu atgādināja Zviedrijas sabiedrībai un politiķiem par kaimiņvalstu neatkarības centieniem. «Zviedru tautas solidaritāte mums ir svarīga joprojām», uzsvēra Mūrniece.

Baltijas neatkarības ceļš bija nevardarbīgs parlamentārās demokrātijas ceļš. Mūsu pieredze tagad var kalpot Eiropas Savienības austrumu kaimiņvalstīm demokrātiskās transformācijas procesā, atzina Saeimas priekšsēdētāja.

Mūrniece pateicās Zviedrijas diplomātiem, kuri tolaik nežēloja savas zināšanas un prasmes, lai palīdzētu Baltijas tautām. Pirmais Rietumu diplomāts, kurš sāka darbu Latvijā 1990.gadā vēl pirms mūsu valsts neatkarības atzīšanas «de facto», bija zviedrs Laršs Fredēns.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šodien brīvība un neatkarība ir mūsu pašu rokās, un mums pašiem tā jāsargā. «Šodien Baltijas valstis un Zviedriju saista kopīgas demokrātiskas vērtības, un par tām mums ir stingri jāiestājas. Mūsu spēks ir efektīvā daudzpusējā sadarbībā, uz noteikumiem balstītā starptautiskā kārtībā,» pauda Mūrniece, piebilstot, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas mēs esam cieši iekļāvušies starptautiskajās struktūrās, tostarp veiksmīga ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība NB8 formātā.

Klātesošos uzrunāja arī 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, pārstāvot Augstākās padomes deputātus, kuri pirms 30 gadiem atjaunoja neatkarīgu Latvijas valsti. Viņa pateicās Zviedrijas sabiedrībai par sniegto atbalstu smagajā neatkarības atgūšanas ceļā. «Vēl šodien atceros, kā gaidījām, lai mūsu valsti atzītu un pieņemtu pasaule. Paldies, ka bijāt un esat mūsu draugi, domubiedri un atbalstītāji, kuri atrodas rokas stiepiena attālumā,» atzīmēja Čebotarenoka.

Baltijas valstu parlamentu delegācijas šodien piedalījās Zviedrijas parlamenta rīkotā Baltijas seminārā, kā arī «Pirmdienas kustības» rekonstrukcijas pasākumā Normalmes laukumā. Šajā vietā deviņdesmito gadu sākumā ik pirmdienu pulcējās Zviedrijas pilsoniskā sabiedrība, paužot atbalstu Baltijas valstu neatkarības centieniem. Laikā no 1990.gada marta līdz 1991.gada septembrim Normalmes laukumā kopumā notika 79 mītiņi. «Pirmdienas kustība» iedvesmoja Zviedrijas sabiedrību uz plašu atbalsta kustību arī vairākās citās pilsētās.

Saeimas priekšsēdētājas vadītā delegācija kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem šajās dienās uzturas Zviedrijā, lai piedalītos Baltijas valstu neatkarības un diplomātisko attiecību ar Zviedriju atjaunošanas 30.gadskārtai veltītajos pasākumos un tiktos ar Zviedrijas amatpersonām.