Mežaparka estrādes būvdarbi noris veiksmīgi un apgūta arī lielākā daļa piešķirtā finansējuma

Pilnsabiebrības «LNK, RERE» projektu direktors Valdis Koks pastāstīja, ka līdz šā gada janvārim pabeigta lielākā un apjomīgākā būvdarbu daļa. Patlaban notiek estrādes kupola metāla konstrukciju montāža, kuras gaitā jau piegādātas un uzmontētas visas 36 kopnes, bet turpinās saišu un akustisko paneļu montāža starp kopnēm. Tāpat saražoti un piegādāti visi akustiskie paneļi. 

Darbu gaitā vēl turpināsies hidroizolācijas izveide uz slīpā pārseguma, estrādes pakāpienu saliekamo dzelzsbetona elementu montāža, kā arī metāla konsolsiju un pakāpienveida siju montāža zem dzelzsbetona pakāpieniem. Estrādes teritorijā turpināsies arī sāktie ceļu izbūves un labiekārtošanas darbi.

«Atsevišķos darbos varbūt esam nedaudz priekšā grafikam, taču ziema noteikti visus termiņus izlīdzinās,» sacīja Koks, norādot, ka no ziemas būvnieki nebaidās, jo sagatavoti arī «sildošie paklāji», ar kuriem nepieciešamības gadījumā tiks kausēts sniegs un ledus.

Estrādes membrānu šajā kārtā nav paredzēts būvēt, kas nozīmē, ka tuvākajos Dziesmu svētkos koristi, tāpat kā līdz šim, vēl uzstāsies zem klajas debess.

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) izteica pateicību visiem estrādes darbos iesaistītajiem būvniekiem un pauda pārliecību, ka līdzīgi kā pirmajā pārbūves posmā, arī šoreiz estrāde ekspluatācijā tiks nodota līdz šī gada 18.jūnijam.

Burovs sacīja, ka no izmaksas sastādošajiem 33 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, patlaban apgūti jau aptuveni 30 miljoni eiro un atlikušie darbi galvenokārt skar teritorijas labiekārtošanu.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka domei, ministrijai un citām iesaistītajām pusēm ir svarīgi sanākt kopā, lai izlemtu, kas notiks ar estrādes iekštelpām, kuras būs jāiekārto jau nākamajā būvniecības posmā.

«Ir būtiski, lai ēka nestāv tukša un to apdzīvo tikai Dziesmu svētkos. Ātrijā, iespējams, varētu rīkot koru skates, ir divas telpas, ko var iekārtot kā konferenču zāli vai izveidot Dziesmu svētku ekspozīciju. Tas ir jāizlemj,» sacīja Burovs. 

Tikmēr kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ja jau jūlija pirmajās dienās sabiedrība būs liecinieki pasaules mēroga arhitektoniska un akustiska projekta piedzimšanai. 

«UNESCO pasaules mantojuma reģistrā ierakstītai Latvijas kora dziedāšanas tradīcijai būs radīts atbilstošs telpiskais ietvars. Šāda mēroga akustiskā modelēšana projekta stadijā bija jauna pieredze Eiropā, bet pati estrādes būve kļūs par vienu no Latvijas un Rīgas simboliem,» pauda ministrs.

Kā ziņots, Mežaparka Lielās estrādes pirmais atjaunošanas posms — jauna skatītāja lauka izbūve — tika īstenota līdz 2018.gadā 7.jūnijam, pirms XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem. 

Otro atjaunošanas posmu — jaunas estrādes būvniecību — plānots pabeigt līdz 2020.gada 18.jūnijam, pirms XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Savukārt pēdējo posmu ir plānots pabeigt 2023.gadā, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150.gadadienu.

Tāpat ziņots, ka Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas pirmā posma būvdarbus par 40,123 miljoniem eiro veic pilnsabiedrība «LNK, RERE».

Lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020.gadā, arhitektiem tika uzticēts estrādes atjaunošanas otro kārtu sadalīt posmos — B1 un B2. Otrās kārtas pirmajā posmā tiks realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā paliks saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Arī pirmo estrādes atjaunošanas posmu veica «LNK, RERE» un tas izmaksāja 26,74 miljonus eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Pirmajā posmā tika atjaunota estrādes skatītāju zona, kopumā sēdvietu skaitu palielinot līdz 30 516 sēdvietām, izbūvējot tirdzniecības zonu zem sēdvietām un labiekārtojot skatītāju zonai piegulošo teritoriju.