FM: PVN likmes samazināšana degvielai būtu pretrunā ar ES noteikumiem

FM skaidro, ka PVN ir harmonizēts nodoklis ES un tā piemērošanu nosaka PVN direktīva, kura neparedz iespēju samazināt PVN likmi degvielai. Tas nozīmē, ka Latvijas iespējas šādā veidā mazināt degvielas cenu kāpumu nav atkarīgas tikai no valdības vai Saeimas politiskas izšķiršanās, jo PVN piemērošanu visā ES nosaka kopēji PVN noteikumi.

PVN direktīva paredz, ka dalībvalstīm pamatā jāpiemēro standarta PVN likme visām precēm un pakalpojumiem. Samazinātās PVN likmes drīkst piemērot tikai konkrētām preču un pakalpojumu kategorijām, kas ir skaidri noteiktas. Šajā sarakstā ir, piemēram, pārtikas produkti, medikamenti, pasažieru pārvadājumi, grāmatas un atsevišķos gadījumos konkrēti energoprodukti.

Degviela transportlīdzekļiem šajā sarakstā nav iekļauta, kas nozīmē, ka dalībvalstīm nav tiesiska pamata piemērot samazinātu PVN likmi benzīnam, dīzeļdegvielai vai citiem transporta degvielas veidiem, skaidro FM.

Turklāt pēc 2022. gadā pieņemtajām izmaiņām ES PVN regulējumā vēl skaidrāk tika iezīmēts virziens uz videi kaitīgāku produktu PVN priekšrocību pakāpenisku mazināšanu. Tas paredz, ka fosilajiem kurināmajiem ilgtermiņā netiek paplašinātas iespējas piemērot PVN samazināto likmi, jo tas būtu pretrunā arī ES Zaļā kursa mērķiem, informē FM.

Polija un Spānija, reaģējot uz strauju cenu kāpumu, īslaicīgi ieviesa PVN samazinātu likmi degvielai, taču Eiropas Komisija publiski jau norādīja, ka šādi risinājumi neatbilst spēkā esošajai PVN direktīvai, jo tā neparedz iespēju piemērot PVN samazinātu likmi degvielas piegādēm. Saistībā ar šiem lēmumiem Eiropas Komisija arī pieprasīja attiecīgajām valstīm skaidrojumus.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ZZS rosinās līdz šā gada beigām samazināt PVN likmi degvielai no 21% līdz 12%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz iedzīvotājiem un tautsaimniecību.

ZZS norāda, ka pasaules naftas tirgū saglabājas saspringta situācija, bet degvielas cenu pieaugums Latvijā būtiski ietekmē gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu izdevumus. Partijā uzsver, ka degvielas sadārdzināšanās palielina transporta, ražošanas, lauksaimniecības, loģistikas un pakalpojumu izmaksas, tādējādi sekmējot kopējo cenu kāpumu un inflāciju.

Ekonomikas ministrijā (EM) informēja aģentūru LETA, ka likmes samazinājuma degvielai no 21% uz 12% gadījumā pie pašreizējā cenu līmeņa degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegvielas cena samazinātos par aptuveni 15,6 centiem litrā un benzīna cena par aptuveni 14,6 centiem litrā.

EM piebilst, ka šāds degvielas cenas samazinājums būtu iespējams, ja nodokļa samazinājums pilnā apmērā atspoguļotos mazumtirdzniecības cenās.

Tāpat vēstīts, ka iepriekš ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot degvielas cenu pieaugumu, aģentūrai LETA pauda viedokli, ka būtu jāatgriežas pie EM izstrādātā virspeļņas jeb solidaritātes maksājuma degvielas tirgotājiem. Pēc ministra paustā, šāds instruments ļautu nodrošināt, ka valsts samazinātā akcīzes nodokļa radītais ieguvums nonāk pie patērētājiem, nevis paliek degvielas tirgotāju rīcībā.

Savukārt 14. aprīlī valdība atbalstīja EM priekšlikumu piemērot degvielas tirgotājiem solidaritātes maksājumu gadījumos, kad faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegtu orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Regulējumu bija plānots piemērot līdz 2026. gada beigām, iegūtos līdzekļus novirzot degvielas apgādes drošības stiprināšanai.

Tomēr pret likumprojektu tika pausti iebildumi no uzņēmēju organizācijām un vairākām valsts institūcijām, bet degvielas tirgotāji norādīja uz iespējamu neatbilstību brīvā tirgus principiem un juridiskiem riskiem. Vēlāk EM sagatavotais degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojekts Saeimā neguva atbalstu.