«Acīmredzot, kompānijas parādu nasta kļuvusi tik liela, ka tos vairs nevar samaksāt. «Chapter 11″ procedūra ļaus kādu laiku šos parādus nemaksāt, līdz tiek pieņemts kāds lēmums. Skaidrs, ka ne Latvijas valsts pirmsvēlēšanu periodā, ne obligāciju turētāji nebija gatavi būt elastīgi, veikt parāda kapitalizāciju un iepludināt līdzekļus aviokompānijā,» piebilda Rungainis.
Viņš sacīja, ka patlaban nevar prognozēt, vai šis process noslēgsies veiksmīgi, taču jau tagad ir skaidrs, ka no šī procesa «airBaltic» izies kā būtiski mazāka kompānija.
Rungaiņa vērtējumā, ja ar iepriekšējiem attīstības plāniem «airBaltic» varēja izaugt ārpus minimāli nepieciešamo savienojumu rāmjiem un kļūt par nozīmīgu pārvadātāju Austrumeiropā un daļēji arī Āzijas virzienā, tad pēc «Chapter 11» procedūras «airBaltic» būs neliels lokāls pārvadātājs, kas ilgtermiņā būs mazāk konkurētspējīgs.
Rungainis skaidroja, ka īstermiņā situācija kompānijā var tikt sakārtota, taču ilgtermiņā tās darbība būs ierobežota, ekonomiskais pienesums Latvijas tautsaimniecībai kļūs mazāks, un pastāv iespēja, ka Baltijas reģiona aviācijas centra lomu pārņems Lietuva.
Rungaiņa ieskatā pēc šāda scenārija «airBaltic» varētu pārņemt kāda lielāka aviokompānija, un labākajā gadījumā tā varētu būt «Lufthansa».
Vienlaikus Rungainis atzina, ka sāktā finanšu restrukturizācija ir laba ziņa pasažieriem, jo lidojumi tiks turpināti un netiks zaudētas nopirktās biļetes. Nesaņemot atbalstu no obligāciju turētājiem, aviokompānija varēja izbeigt darbību līdz gada beigām. Rungaiņa ieskatā «airBaltic» patlaban pietiek līdzekļu, lai veiktu savu ikdienas darbību.
Tāpat Rungainis atzina, ka ASV jurisdikcija finanšu restrukturizācijai izvēlēta tāpēc, ka tā garantē caurspīdīgumu un sakārtotus normatīvos aktus šajā jomā, turklāt starptautiskie finansētāji uzticas ASV tiesu sistēmai. Savukārt par Latvijas jurisdikcijā investoriem būtu šaubas par tiesu caurspīdīgumu un kompetenci šādos sarežģītos ekonomiskos jautājumos, turklāt arī Latvijas maksātnespējas sistēma Rungaiņa vērtējumā «nav ar to labāko slavu».
Jau ziņots, ka «airBaltic» sākusi finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai «Chapter 11» procedūrai, vienlaikus aviokompānija ir saņēmusi saistošu finansētāju apņemšanos nodrošināt 350 miljonu eiro jaunu finansējumu uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai ar 12% likmi.
Aviokompānijā skaidro, ka «Chapter 11» režīms pasargā «airBaltic» no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.
«Chapter 11» ir ASV tiesas uzraudzīts finanšu saistību restrukturizācijas process, kas ļauj uzņēmumam pārstrukturēt finanšu saistības un kapitāla struktūru, vienlaikus turpinot saimniecisko darbību. «airBaltic» uzsver, ka «Chapter 11» nav Latvijas tiesiskās aizsardzības procesa juridiskais ekvivalents.
Tāpat ziņots, ka iepriekšējais plāns paredzēja, ka «airBaltic» obligāciju turētāju sapulcē otrdien, 15. septembrī, tiks lemts par starpfinansējuma nosacījumiem līdz 257 miljoniem eiro ar 25% likmi.
«airBaltic» tobrīd norādīja, ka ir vienojusies ar atsevišķiem esošajiem obligacionāriem un trešo pušu finansējuma nodrošinātājiem par starpfinansējuma nosacījumiem līdz 257 miljoniem eiro, tomēr plānotā finansējuma saņemšanai vēl nepieciešams «airBaltic» obligacionāru un akcionāru apstiprinājums.
«airBaltic» padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas sākotnēji likviditātes uzlabošanai paredzēja piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.
Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija vairāk nekā 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.
«airBaltic» obligāciju turētāji augustā atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.
Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.
«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.