Prezidents aptur ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt sarīkot referendumu

Kā liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, «pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību».

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. «Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai — tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants,» teikts paziņojumā.

Levita pilnvaru termiņā šī ir trešā reize, kad ne mazāk kā trešdaļa Saeimas deputātu prasa likuma publicēšanas apturēšanu. Iepriekš pēc Saeimas mazākuma prasības Valsts prezidentam bija pienākums apturēt divu likumu grozījumus, kas mainīja pašvaldības domes atlaišanas regulējumu.

Levits paziņojumu par grozījumu Likumā par ostām publicēšanas apturēšanu uz diviem mēnešiem parakstījis 18.februārī Minhenes drošības konferences laikā. Dokuments ticis parakstīts no ārzemēm ar elektronisko parakstu, līdz ar to pirmo reizi Satversmes 72.panta piemērošanas praksē šāds lēmums pieņemts, Valsts prezidentam atrodoties ārpus valsts robežām un parakstot dokumentu elektroniski.

Tagad Centrālā vēlēšanu komisija sāks pilsoņu parakstu vākšanu atbilstoši Satversmes 72.panta prasībām.

Satversmes 72.pantā teikts, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja referendumu pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb aptuveni 155 000 vēlētāju.

Ja divu mēnešu tik daudz parakstu netiek savākti, tad likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem, teikts Satversmē. Savukārt Satversmes 71.pants deva iespēju desmit dienu laikā pēc likuma pieņemšanas Valsts prezidents prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu Saeimā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis aģentūru LETA informēja, ka par turpmāko rīcības stratēģiju trešdien, 23.februārī, plkst.13.30 lems ZZS valdes sēdē. «Tad konkrēti izlemsim, kad un kādas aktivitātes organizēt, lai divu mēnešu laikā varētu savākt 155 000 vēlētāju balsis referenduma organizēšanai,» sacīja Augulis.

Politiķis uzsvēra, ka nav pieņemams veidot jaunas kapitālsabiedrības, nerēķinoties ne ar rīdzinieku, ne ventspilnieku interesēm. Ja valstij ir doma nākotnē šīs kapitālsabiedrības kotēt biržā, tad esot «skaidri redzams, ka tā ir slēptā privatizācija». «Zaudēt divas lielākās valsts ostas, mūsuprāt, nav prāta darbs,» izteicās Augulis.

Savukārt Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš («Latvijai un Ventspilij») vērtēja, ka pašlaik izskatās, ka Valsts prezidents neizskata iespēju nodot likuma grozījumus Saeimai atkārtotai balsošanai, jo diezin vai izdošoties savākt trīs ceturtdaļas deputātu balsu. «Domāju, ka jautājums par šo likumprojektu nav tikai stāsts par Rīgas un Ventspils ostām, bet plašāks. Tas ir uzskatāms piemērs, kas labi raksturo pašreizējās varas pilnīgu nerēķināšanos ar pašvaldību viedokli. Lai gan skaidri zināms, ka pašvaldības ir iedzīvotājiem tuvākā vara un parasti vislabāk izprot iedzīvotāju vajadzības,» pauda Vītoliņš.

Kā ziņots, 36 parlamentāriešu paraksti, lai Valsts prezidentam prasītu apturēt Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, tika savākti pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu iniciatīvas. Kā aģentūru LETA informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, pieprasījumu Valsts prezidentam parakstījuši ZZS frakcijas deputāti Uldis Augulis, Viktors Valainis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Janīna Jalinska, Gundars Daudze, Māris Kučinskis, Jānis Vucāns, Armands Krauze un Raimonds Bergmanis.

Tāpat to parakstījuši «Saskaņas» frakcijas parlamentārieši Ivans Klementjevs, Ivars Zariņš, Nikolajs Kabanovs, Regīna Ločmele, Jānis Tutins , Edgars Kucins , Sergejs Dolgopolovs, Inga Goldberga, Vitālijs Orlovs, Ivans Ribakovs, Valērijs Agešins, Jānis Krišāns un Igors Pimenovs.

Likuma grozījumu apturēšanu prasa arī citi opozīcijas deputāti Didzis Šmits, Romāns Naudiņš, Ramona Petraviča, Māris Možvillo (PCL), Karina Sprūde (LuK), Ralfs Nemiro, Evija Papule, Vjačeslavs Dombrovskis, Jūlija Stepaņenko (LPV), Ļubova Švecova (LPV), Kaspars Ģirģens (R), Ēriks Pucens (R) un Inguna Rībena .

Opozīcijas deputāti uzskata, ka pieņemtie grozījumi par ostām tika pamatoti ar politisku saukli par nepieciešamību veikt «vienkāršu ostu pārvaldības reformu», uzskatot, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu kā atvasinātu publisko tiesību personu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām «ir formāls un pienācīgas apspriešanas Saeimā necienīgs jautājums».

Parlamentārieši uzsver, ka grozījumi radot nepieņemamu precedentu un «turpmāk apdraud faktiski jebkuras pašvaldības teritoriālo un finansiālo autonomiju» Latvijā, īstenojot neizdiskutētas, nepamatotas un pēc būtības nevajadzīgas valsts pārvaldes reformas.

Kā norāda ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis, diskutējot par ostu pārvaldības modeļa maiņu, parlamenta atbildīgajā komisijā vairākkārt uzdots jautājums par to, kā tas ietekmēs ostu attīstību, tomēr šāds izvērtējums neesot saņemts. «Aktīvi, ar ko strādās jaunās kapitālsabiedrības, būs pusmiljarda eiro vērtībā. Tajā pašā laikā nav veikts izvērtējums, kas pamatoti argumentētu sasteigto un neizdiskutēto ostu pārvaldības maiņu,» pauž ZZS frakcijas priekšsēdētājs.

Augulis pārmet, ka nekvalitatīvi sagatavotais likums rada bažas, ka tiek veidoti priekšnoteikumi, lai ostas nevis attīstītos, bet stagnētu. Politiķis arī apgalvo, ka turklāt tas ir mēģinājums virzīties uz ostu privatizāciju, kas ir pilnībā nepieļaujami un «sabiedrības un valsts interesēm neatbilstoši,» akcentē Augulis.

Vēstulē prezidentam Saeimas deputāti norāda, ka atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem likumā par ostām ap 42% no Ventspils valstspilsētas administratīvās teritorijas (tajā skaitā pašvaldības īpašums vairāk nekā 150 miljonu eiro vērtībā) «bez jebkāda ekonomiska un tiesiska pamatojuma» tiek nodots valsts kapitālsabiedrības beztermiņa un bezatlīdzības lietošanā.

Politiķis apgalvo, ka tas liegs pašvaldībai jebkādā veidā rīkoties ar savu īpašumu, kas atrodas šajā teritorijā, tostarp, jaunveidojamās Ventspils ostas kapitālsabiedrības valdījumā nonāks divas pirmsskolas izglītības iestādes un vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. ZZS vērtējumā, tā ir «juridiski un faktiski absurda situācija».

Likumā par ostām ir paredzētas tiesības valsts kapitālsabiedrībai pēc saviem ieskatiem izmantot Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu, to izīrēt, iznomāt, apbūvēt, apgrūtināt un brīvi rīkoties ar visiem ienākumiem, kas iegūti, izmantojot pašvaldības īpašumu. «Šāda rīcība ir krasā pretrunā pašvaldības pienākumam ar savu īpašumu rīkoties savu iedzīvotāju interesēs,» uzskata parlamentārieši.

ZZS arī kritizē to, ka Ministru kabinets un Satiksmes ministrija neesot veikuši publiskas personas līdzdalības jaunveidojamā valsts kapitālsabiedrībā izvērtējumu, kas ļaujot apšaubīt tās ekonomisko patstāvību un darbības ilgtspēju. Politiķu ieskatā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neesot padziļināti vērtējusi jautājumu pēc būtības.

Papildus tam, Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes viedoklis par likumā par ostām paredzēto Rīgas pašvaldības īpašumu ieguldīšanu jaunveidojamās valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā «pat netika noskaidrots», neskatoties uz to, ka Saeimas opozīcijas deputāti šādu viedokli pieprasīja, apgalvo Kārkliņa.

«Šāda jaunveidojamās valsts kapitālsabiedrības izveides izvērtējuma neesība ļauj uzskatīt, ka kapitālsabiedrība nebūs ilgtspējīga un finansiāli patstāvīga. Tas savukārt nozīmē to, ka būs nepieciešama valsts vai cita papildus finansējuma piesaiste,» vēstulē Valsts prezidentam norāda 36 Saeimas deputāti.

Politiķu ieskatā «drošticami» ir pieļaujama iespēja par šo kapitālsabiedrību vērtību, kas ietver arī pašvaldības īpašumu, nokļūšanu privāto investoru rokās, «ko Latvijas sabiedrībā ir pieņemts saukt par «prihvatizāciju»».

Kā ziņots, pēc ilgām un plašām debatēm Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Saeima arī mainīja likuma nosaukumu — no Likuma par ostām uz Ostu likums.

Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka Ministru kabinetam (MK) un Rīgas pašvaldībai līdz šī gada 1.septembrim jāpieņem lēmumu par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldīšanai. Panākot vienošanos par kopīgas — valsts un pašvaldības — kapitālsabiedrības izveidi, tās pamatkapitālā valsts ieguldīs Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, bet Rīgas pašvaldība — tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā.

Tāpat noteikts, ka AS «Ventas osta» pamatkapitālā līdz 1.septembrim valsts iegulda Ventspils brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus un, ja tiek panākta vienošanās ar Ventspils pašvaldību par tās dalību kapitālsabiedrībā, Ventspils pašvaldība iegulda tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā.

Abās kapitālsabiedrībās valstij piederēs ne mazāk kā 60% un pašvaldībai — ne vairāk kā 40% kapitāla daļu. Kapitāla daļu turētāji noslēgs akcionāru līgumu, lai noteiktu un precizētu kapitāla daļu turētāju tiesības un pienākumus un atbildību saistībā ar kapitālsabiedrības kopīgu pārvaldību.

Noteikts, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija un navigācijas iekārtas un ierīces, ar valsts zemi saistītās valstij piekrītošās vai piederošās ēkas (būves). Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā pārvaldes valdījumā atradīsies ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi, valsts vai pašvaldības īpašumā esošās piestātnes, bet citās ostās — valsts vai pašvaldības īpašumā esošās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes.

Ostas pārvalde būs tiesīga tās valdījumā esošo valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu iznomāt, izīrēt, piešķirt par to apbūves tiesību, apgrūtināt ar lietu tiesībām, tai skaitā ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai.

Tāpat pārvaldei būs tiesības būvēt uz tās valdījumā esošās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šīs ēkas (būves) ostas pārvalde ieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda. Tādas pašas tiesības ostas pārvaldei būs arī attiecībā uz juridisko vai fizisko personu zemi, uz kuru nodibināts personālservitūts.

Reizē noteikts, ka ostas pārvalde darījumos ar tās valdījumā esošo valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu ir atbildīga par visām nastām un ar savām darbībām īpašniekam un trešām personām nodarītajiem zaudējumiem.

Likumā noteikts, ka Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde likvidējamas līdz 2022.gada 31.decembrim. Lēmumu par Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidāciju pieņems MK, un likvidācijas procesu īstenos MK apstiprināta likvidācijas komisija, kura veic Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, tā nodrošinās abu brīvostu pārvalžu saistību (tiesību un pienākumu) un mantas līdz ar visu saistīto pienākumu, tiesību un apgrūtinājumu, tostarp kredītsaistību, nodošanu kapitālsabiedrībām, kuras būs ostu pārvaldes abās pilsētās. Noteikts, ka likvidācijas komisijas MK jāizveido līdz 2022.gada 31.martam.

Līdz šī gada 31.decembrim tiks pārjaunoti Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes noslēgtie un spēkā esošie līgumi ar ostas pakalpojumu sniedzējiem, attiecīgo brīvostu pārvalžu vietā stājoties kapitālsabiedrībām.

Likumā noteikts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas tiks nodotas turējumā šādās proporcijās — 40% SM, 20% — FM, 20% — EM un 20% — VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau pašlaik ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, likumā noteikts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas, arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai likumā ietverts jauns pants, kas nosaka ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanā. Izmaiņu autoru skatījumā tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

Ostu pārvaldības reforma attiecas uz Ventspils un Rīgas ostu. Liepājas SEZ saglabās savu statusu līdz 2035.gada 31.decembrim.

Likumā arī precizēts mazo ostu regulējums.