Levits: 9.maijā Pārdaugavā cilvēki svin Latvijas okupāciju

Viņš norādīja, ka ap uzvaru Otrajā pasaules karā Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms ir cementējis režīma impērisko naratīvu. Tā centrā ir impērijas īpašo vēsturisko tiesību, militārās varenības un iekarojumu slavināšana. Pēc prezidenta paustā, Krievija izmanto impērisko naratīvu kā ieganstu karam Ukrainā, noliedzot Ukrainas valsts un nācijas eksistences tiesības, gan arī paziņojot, ka Krievijai ir tiesības uz Ukrainas zemi.

Levits uzsvēra, ka šāda veida vēstures politika un naratīvi nav nevainīgi, tiem ir būtiska politiska un arī vēsturiska nozīme, jo tie var radīt lielu ietekmi, kā tas patlaban ir redzams Eiropā. Prezidenta ieskatā, 9.maijs ir Krievijas impēriskā naratīva skaļie svētki ar pompozām dziesmām un Georga lentītēm.

«Tie ir Krievijas impērijas glorifikācijas svētki, kuriem nav vietas demokrātiskajā Latvijā. Tādēļ esmu gandarīts, ka Saeima to beidzot ir atzinusi. Mēs arī redzam, ka šī impēriskā propaganda, kas balstās uz vēstures politiku Krievijā, ir radījusi paralēlo pasauli, kurai tic liela daļa Krievijas iedzīvotāju un viena neliela daļa arī Latvijas iedzīvotāju. Bet šiem cilvēkiem vismaz Latvijā ir pēdējais laiks pamosties, jo šeit nav kompromisa vai vidusceļa,» uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka vēstures izpratne par to, kas ir demokrātisks skatījums uz vēsturi, dod mērogu, kādā veidā var normatīvi vērtēt vēstures un arī šodienas notikumus. Prezidents atzīmēja, ka ievērojama daļa no tiem, kas joprojām nav par Ukrainu šajā karā, nezina, kā šo karu vērtēt. Tas norāda uz morālā kompasa nepareizību.

«Mums jādara viss, lai panāktu, ka mēs kā demokrātiska valsts gandrīz ar visu sabiedrību atrastos taisnīguma pusē. Latvijā kā demokrātiskā valstī nav pieļaujami pasākumi, kuros tiek attaisnoti vai slavināti režīmi vai ideoloģijas, kas pastrādā noziegumus pret mieru, cilvēci, kas pastrādā kara noziegumus. Tiesībsargājošām iestādēm ir nekavējoties jānovērš katrs šāds mēģinājums, tai skaitā, arī 9.maijā. To prasa cieņa pret agresijas un kara upuriem. To prasa arī elementāra cilvēcība un veselais saprāts,» sacīja Levits.

Tāpat viņš norādīja, ka vēstures politikas kontekstā ir jautājums arī par okupantu pieminekli Pārdaugavā un šī diskusija turpinās. Prezidents uzsvēra, ka karš Ukrainā ir papildus uzlādējis okupantu pieminekļa nozīmi, nekā tas bijis iepriekšējos gados. Viņa ieskatā, atbildīgajām institūcijām, vispirms Rīgas domei, ir jāatrod pareizais konteksts, kādā veidā ar šo pieminekli apieties.

«Tas ir visas sabiedrības diskusijas jautājums. Piemēram, Rīgas dome jau gadiem ilgi runā par to, lai uzstādītu pie okupantu pieminekļa skaidrojošas plāksnītes, kas līdz šim nav noticis. Šogad ir paredzēts pie pieminekļa eksponēt fotoizstādi par karu Ukrainā. Tas piedos okupantu piemineklim citādāku kontekstu. Tas, protams, ir vēstures politikas pasākums, kas, manuprāt, ir ļoti atbalstāms,» teica prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Latvija godina visus Otrā pasaules kara upurus 8.maijā, tāpat kā to dara visa Eiropa. Tiem, kas vēlas, 8.maijā ir visas iespējas to darīt.