Viņš norādīja, ka iebrukums Ukrainā ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma gala sākums, jo šāds iebrukums nevar neatstāt iespaidu uz uzbrucēju.
Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka Baltijas valstis un Polija lūgusi sākt konsultācijas atbilstoši NATO līguma 4.pantam. Turklāt rīt, 25.februārī, Levits piedalīsies Bukarestes devītnieka valstu vadītāju ārkārtas sanāksmē, lai pārrunātu to, kā stiprināt Austrumu flangu.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, valsts pirmā persona uzsvēra, ka ukraiņi ir gatavi pretoties uzbrukumam un aizstāvēt savu zemi.
«Mums ir jārīkojas, lai reaģētu uz šāda veida bezprecedenta uzbrukumu neatkarīgai valstij. Mēs esam Ukrainas pusē,» akcentēja Levits.
Valsts prezidents norādīja, ka ANO Hartas 51.panta piesaukšana no Krievijas puses pašlaik ir ciniska. Prezidents norādīja, ka visai pasaulei ir skaidrs, ka Krievija uzbrūk. Viņa ieskatā, šāda veida attaisnojumus kriminālai rīcībai neviens neuztver nopietni.
Levits uzsvēra, ka Latvija ir drošībā, jo valsti sargā NATO līguma 5.pants, kas nozīmē, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij automātiski ir uzbrukums visām 30 NATO dalībvalstīm. Prezidents uzsvēra, ka Latviju sargā NATO dalībvalstu solidaritāte.
Kā ziņots, Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā «Rossija-24», paziņojot, ka Krievija ir sākusi «militāru operāciju» Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju «‘nolikt ieročus».
Īsi pēc tam televīzijas kanāls ‘»Doždj» vēstīja, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, tostarp no Kijevas pienāk ziņas par sprādzieniem.
CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņoja, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.