Latvijas uzņēmēju prognozes nākamajam gadam ir pozitīvas

Viņa norādīja, ka 14. novembrī Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācija «Eurochambres» prezentēja ikgadējās ekonomikas aptaujas rezultātus, kurā piedalījās gandrīz 42 000 uzņēmumu no 28 Eiropas valstīm, tostarp no Latvijas. Latvijas uzņēmēju prognozes nākamajam gadam gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos ir pozitīvas, vienlaikus aizvien ir pamatotas bažas par vispārējo uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Šajā kategorijā Latvijas uzņēmēji prognozēs nākamajam gadam ir noskaņoti negatīvi.

Zariņa atzīmēja, ka vienlaikus ir jāņem vērā Eiropas lielāko ekonomiku Francijas un Vācijas vērtējums, jo tieši šo valstu ekonomiskā situācija bieži vien ietekmē arī to, kāda situācija ir citās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā. Aptaujas rezultāti liecina, ka tieši Francijas uzņēmumi prognozē sliktāku situāciju vietējā tirgū, savukārt Vācijas uzņēmumu prognozes par situāciju eksporta tirgos 2026. gadā ir negatīvas.

Attiecībā uz būtiskākajiem izaicinājumiem 2026. gadā Zariņa pauda, ka Latvijas uzņēmēji bez lieliem pārsteigumiem norādījuši gan darbaspēka izmaksas, gan augsto birokrātisko slogu. Šos pašus izaicinājumus kā būtiskākos nākamajam gadam minējuši uzņēmumi visā Eiropā. Tāpat Latvijas uzņēmēji kā izaicinājumu redz kvalificēta darbaspēka trūkumu, kā arī enerģijas un izejmateriālu cenu pieejamību

Viņa minēja, ka, ņemot vērā, ka nākamais gads būs Saeimas vēlēšanu gads, ir jānodala jau pieņemtie lēmumi, kas veicinās aktivitāti ekonomikā, no tiem, ko lēmumu pieņēmēji vēl varētu darīt, jo priekšvēlēšanu gaisotne vienmēr ir piesātināta ar dažādiem solījumiem.

Zariņa pauda, ka aizsardzības industrija uzņēmējiem kļūst aizvien interesantāka, un viena no lietām, kas nākamajā gadā varētu veicināt aktivitāti ekonomikā, noteikti ir plānotās investīcijas aizsardzībā. Latvija ir iesniegusi pieteikumu aizdevumam SAFE instrumenta programmā, tāpat nākamgad solīta īpaša uzmanība sadarbībai ar vietējiem uzņēmumiem, nodrošinot, ka līdz 30% no lielajiem iepirkumiem paliks Latvijas ekonomikā.

Nākamais ir noslēdzošais gads Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) īstenošanai. Investīciju progress līdz 2025. gada novembrim liecina, ka līgumi ir noslēgti 93% apmērā, bet maksājumi ir saņemti vien 51% apmērā. Tāpat noslēgumam tuvojas arī plānošanas periods no 2021. līdz 2027. gadam, kur no Eiropas Komisijas patlaban saņemti vien 12% plānotā finansējuma. Ārējā finansējuma pieplūdums noteikti kaut kādā mērā palīdzēs stimulēt ekonomiku, taču vairāk jāstrādā pie tā, lai uzlabotu un veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju, viņa norādīja.

Vienlaikus Zariņa atzīmēja, ka uzņēmēji cer, ka likumdevējs beidzot būs spējīgs virsstundu apmaksu vērtēt arī no starptautiskās konkurētspējas viedokļa, jo virsstundu apmērs ir viena no lietām, ko nākamā gada laikā patiešām var uzlabot.

Viņa pieminēja, ka patlaban Saeimā norisinās aktīvs darbs pie grozījumiem Darba likumā. Tas nav panaceja un visas uzņēmēju problēmas neatrisinās, bet tas ir viens mazs solis darbaspēka izmaksu konkurētspējas virzienā.

Viena no uzņēmējdarbības vides problēmām jau ilgstoši ir birokrātiskais slogs, kas uzņēmumiem rezultējas papildu izmaksās. Līdz ar to gaidas ir arī par Birokrātijas mazināšanas darba grupu, kurai ir potenciāls uzlabot uzņēmējdarbības vidi nākamajā gadā, norādīja Zariņa.

LTRK ir apvienojušies vairāk nekā 8000 biedru — visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības