Latvijas izglītības iestādēs sākas jaunais mācību gads

Mācības vispārējās izglītības iestādēs šogad sāks 223 696 skolēni, tostarp 19 956 pirmklasnieki un 2196 bērni no Ukrainas, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie provizoriskie dati.

Skolēnu izglītošanā būs iesaistīti 26 222 pedagogi.

1.septembrī durvis vērs 477 pašvaldību vispārējās izglītības iestādes — 25 sākumskolas, 239 pamatskolas, 183 vidusskolas, 30 valsts ģimnāzijas -, kā arī 37 speciālās izglītības iestādes. Papildus tam jaunajā mācību gadā darbu sāks arī 76 privātās skolas.

Profesionālajā izglītībā audzēkņu skaits saglabāsies iepriekšējā līmenī — aptuveni 28 000, prognozē IZM. No tiem ap 10 000 šogad sāks mācības pirmajā kursā 53 profesionālās izglītības iestādēs.

Latvijas izglītības sistēma IZM vērtējumā kopumā ir gatava jaunajam mācību gadam.

Šajā mācību gadā Latvijas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, noslēgsies pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Ar 1.septembri mācības latviešu valodā sāks 4. un 7.klases, kuras līdz šim mācījās mazākumtautību programmās.

Līdztekus Latvijas skolās sāksies pakāpeniska atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas pamatizglītībā. 4.klašu skolēni šogad apgūs tikai angļu valodu kā pirmo svešvalodu, bet 2026./2027.mācību gadā viņi kā otro svešvalodu sāks apgūt kādu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valoda starp šādām valodām nav.

Izmaiņas gaidāmas arī centralizēto eksāmenu kārtošanā. Izmaiņas skars gan pamatskolas, gan vidusskolas absolventus, kuri kopš 2022./2023.mācību gada eksāmenus kārto atbilstoši jaunajam mācību saturam.

Lai iegūtu apliecinājumu par vispārējās pamatizglītības apguvi, skolēnam jānokārto eksāmens latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā. Savukārt vidusskolēniem jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un divi eksāmeni no 14 piedāvātajiem augstākajā līmenī.

Šogad vidusskolas absolventiem būs jākārto jauns centralizētais eksāmens bioloģijā, ķīmijā vai fizikā optimālajā mācību satura apguves līmenī vai dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī.

Tāpat paredzēts samazināt obligāti kārtojamo augstākā līmeņa eksāmenu skaitu no diviem uz vienu un atcelt prasību iesniegt piekļuves materiālus centralizētajiem eksāmeniem padziļinātajos kursos.

Savukārt eksāmenu svešvalodā 9.klasēm tiek piedāvāts organizēt kā monitoringa darbu. Tāpat plānots, ka pamatskolas absolventiem eksāmenā būs jāsasniedz vismaz 15% vērtējuma slieksnis. Pēdējos divus gadus 9.klases skolēniem pietika ar vismaz 10%, lai eksāmens skaitītos nokārtots.

Pamatskolas skolēni, kuri visos mācību priekšmetos saņēmuši gada vērtējumu ne zemāku par četrām ballēm, bet nav sekmīgi nokārtojuši vienu no eksāmeniem, varēs turpināt mācības arodizglītības programmā.

To īstenošanas ilgums ir trīs gadi, iegūstot trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Vienlaikus viņi apgūs arī attiecīgo mācību priekšmetu, lai mācību gada beigās atkārtoti kārtotu iepriekš nenokārtoto eksāmenu.

Līdz šim skolēniem, kuri nav sekmīgi nokārtojuši kādu no valsts pārbaudes darbiem, mācību viela 9.klasē ir jāapgūst atkārtoti. Vienlaikus IZM atzīst, ka atstāšana uz otru gadu pati par sevi negarantē skolēnu mācību snieguma uzlabošanos.

2024./2025.mācību gadā uz otru gadu tajā pašā klasē palika 1,7% no kopējā 1.-9.klašu skolēnu skaita jeb 3135 izglītojamie. No tiem 9.klasē atkārtoti mācījās 1096 skolēni, kas veido 5,1% no visiem 9.klašu skolēniem.

No šī mācību gada tāpat būs aizliegts izmantot mobilos tālruņus skolās līdz 6.klasei, ja vien tie nebūs nepieciešami mācību programmas apgūšanai, paredz grozījumi Izglītības likumā, ko Saeima pieņēma vēl pagājušajā rudenī. Nosacījumus un kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus mācību un audzināšanas procesā un saziņā, nosaka izglītības iestādes.