Latvijas Banka palielinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 1,7%

IKP pieauguma prognozi 2026. gadam Latvijas Banka saglabājusi nemainīgu — 2,8%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2027. gadam samazināta no šogad jūnijā prognozētajiem 3,2% līdz 2,9%. Savukārt 2028. gadā Latvijas Banka prognozē IKP pieaugumu 3,2%

Latvijas Bankā atzīmēja, ka IKP izaugsmes prognoze pārskatīta un koriģēta uz augšu, ko galvenokārt nosaka saņemtie jaunie dati. Savukārt nākotnes redzējums nav būtiski mainīts, bet, koriģējot dažu lielo investīciju projektu īstenošanas perspektīvu, straujāka izaugsme paredzama nevis 2027., bet 2028. gadā.

Vidējā termiņā mājsaimniecību uzkrājumu mērenāku veidošanu noteiks tas, ka patērētāju noskaņojumam un rocībai uzlabojoties, privātais patēriņš kļūs spēcīgāks.

Centrālajā bankā skaidroja, ka stabils tautsaimniecības balsts ir valsts un privātās investīcijas, ko sekmē arī strauji augošā kreditēšana. Ieguldījumi attīstībā veicina pārmaiņas apstrādes rūpniecībā, kas paaugstina ražošanas kapacitāti.

Latvijas Bankā norādīja, ka uz tautsaimniecības atveseļošanos norāda arī ekonomikas sentimenta rādītājs, kas atspoguļo uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pārmaiņas. Biznesa ciklā augšupejošā fāzē patlaban ir rūpniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozares, kā arī patērētāju noskaņojums.

Mazinoties globālajai nenoteiktībai par tarifu ietekmi un straujāk atjaunojoties ārējam pieprasījumam, gaidāma spēcīgāka eksporta izaugsme. Savukārt izaicinājumus rada straujais darbaspēka izmaksu pieaugums Latvijā, kā arī militārie konflikti un ar tiem saistītā nenoteiktība ārējā vidē.

Darba tirgū saglabājas ierobežots darbaspēka piedāvājums un gaidāms straujāks algu kāpums. Salīdzinājumā ar jūnija prognozi algu kāpums tiek prognozēts nedaudz augstāks. To galvenokārt ietekmēs privātā sektora algu fonda pieaugums, taču arī sabiedriskā sektora atalgojums audzis jūtami straujāk par gaidīto. Iedzīvotāju pirktspēja aizvien stiprināsies, algām turpinot palielināties straujāk nekā inflācijai.

Latvijas Bankā norādīja, ka pieprasījums pēc darbaspēka saglabājas noturīgs. To vidējā termiņā veicinās arī gaidāmo lielo investīciju projektu īstenošana. Bezdarbs būs zems visā prognožu periodā, samazinoties līdz 6,2% 2028. gadā. To ietekmēs nodarbinātības gaidu uzlabošanās, pakāpeniska ārējās vides atkopšanās un turpmāka tautsaimniecības atveseļošanās.

Savukārt patēriņu sekmēs valdības jaunie lēmumi par papildu izdevumiem aizsardzībai un demogrāfijai un algu palielināšana skolotājiem.

Valsts investīciju plūsma perioda beigās pieaugs militāro piegāžu un dzelzceļa projekta «Rail Baltica» ietekmē.

Tāpat Latvijas Bankā norādīja, ka budžeta deficīts vidējā termiņā palielināsies, un to būtiski ietekmēs aizsardzības izdevumu kāpums, īpaši nākamgad. Deficīts tiek prognozēts virs 3% no IKP.

Straujāka aizsardzības izdevumu finansēšana notiks uz aizņemšanās rēķina, tāpēc valsts parāds arī turpmākajos gados turpinās augt un prognožu perioda beigās nedaudz pārsniegs 50% no IKP.