Latvijā netālu no robežas plāno veidot centrus iespējamo Ukrainas bēgļu uzņemšanai

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) pagājušajā sestdienā mikroblogošanas vietnē «Twitter» paziņoja, ka Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi plānu gadījumam, ja no Ukrainas Latvijā ierastos liels cilvēku skaits. Ministrijām pirmdien līdz dienas beigām jāiesniedz komentāri šim plānam.

Iekšlietu ministres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Linda Curika aģentūrai LETA skaidroja, ka IeM negatavojot vienu lielu izmitināšanas vietu, bet gan lūkojas uz vairākām vietām un sadarbību ar privāto sektoru. «Svarīgi, lai cilvēkiem, kuriem nav radu vai iespējas uzreiz atrast mitekli Latvijā, būtu kur palikt tūlīt pēc ierašanās,» norādīja Curika.

Uzņemšanas fāzē tiek paredzēta uzņemšanas centru izveide netālu no robežas, kur nogādāt vai novirzīt personas bez dokumentiem, personas bez iespējas nodrošināt sev dzīvesvietu Latvijā un Latvijas robežu tam neparedzētās vietās šķērsojušās personas.

IeM patlaban nevarot prognozēt precīzu potenciālo iebraucēju skaitu. Ministres Golubevas nedēļas nogalē «Latvijas radio» paustais, ka līdz 10 000 cilvēku Latvijai būtu skaidrs, kur un kā izmitināt, nav ne prognoze, ne mērķis, skaidroja Curika.

Patlaban plānu izskatot citas ministrijas. Ļoti nozīmīgs patlaban ir atbalsts un sadarbība no Ekonomikas un Finanšu ministrijas puses, lai varētu veikt korektus aprēķinus šiem pasākumiem un tad IeM varēšot plašāk komentēt citus plāna aspektus. Aptuvenās izmaksas centriem un citiem iespējamajiem izdevumiem patlaban vēl nav zināmas.

Plāna izpildi nodrošinās atbildīgās ministrijas, to padotībā esošās iestādes, pašvaldības, komersanti, kā arī atbalsta sniegšanā paredzēts iesaistīt nevalstiskās un citas organizācijas.

Plāns būs jāapstiprina valdībā un pēcāk arī Saeimā. Patlaban nav zināms, ka IeM plānu virzīs uz valdību. Tas būs atkarīgs no citām ministrijām, jo īpaši Finanšu un Ekonomikas ministrijām.

Jau ziņots, ka Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās «drošības garantijas», viņam nāksies īstenot «militāri tehniskus pasākumus».