Latvija atkārtoti apliecina, ka neatzīs mēģinājumus leģitimizēt Ukrainas teritoriju okupāciju

ĀM norāda, ka neleģitīmie referendumi par Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijai sāka neprovocētu un nepamatotu agresiju pret Ukrainu ar mērķi sagraut tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, kas 2022. gada 24. februārī pārauga pilna mēroga agresijas karā.

Paziņojumā akcentēts, ka Latvija neatzīst nelikumīgās norises un nosoda šo Krievijas prettiesisko rīcību, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums un rada draudus starptautiskajam mieram un stabilitātei.

Latvija nosoda Krievijas militāro agresiju un starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā, tostarp regulāros uzbrukumus iedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, kā arī Ukrainas iedzīvotāju, tostarp bērnu, piespiedu pārvietošanu un deportāciju uz Krieviju un pagaidu okupētajām teritorijām, ukraiņu un vietējo Krimas tatāru vajāšanu un diskrimināciju, teikts paziņojumā.

ĀM skaidro, ka Krievijas pagaidu okupētās un nelikumīgi anektētās Ukrainas teritorijas, tai skaitā Krima un Sevastopole, kā arī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas reģionu daļas, ir piederīgas suverēnajai un teritoriāli nedalāmajai Ukrainas valstij.

«Krievijai kā agresorvalstij ir jāatlīdzina visi zaudējumi, ko tā nodarījusi Ukrainai, un pilnībā jāatbild par tās īstenoto agresiju un starptautisko tiesību pārkāpumiem,» uzsvērts paziņojumā.

ĀM atgādina, ka Latvija iestājas par Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī atbalsta Ukrainas un sabiedroto centienus panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru.

Jau rakstīts, ka 2014. gada 16. martā Krimā notika referendums par Krimas pievienošanu Krievijai, ko atbalstīja 93% balsotāju. Aptauja notika 150 balsošanas iecirkņos Krimā un 50 iecirkņos Sevastopolē.

Referenduma rezultātus apstrīdēja Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība, norādot, ka tas notika Krievijas militārās okupācijas apstākļos un ka vēlēšanu rezultāti ir falsificēti.

Krievijas diktators Vladimirs Putins toreiz paziņoja, ka referendums noticis «saskaņā ar starptautisko tiesību normām un ANO statūtiem».