Kols: Patlaban visaktuālākais jautājums Latvijai un Eiropai ir drošība

Viņš norādīja, ka notiek kārtējā globālā konfrontācija — Krievijas militārie draudi Ukrainai, ultimatīvās prasības ierobežot NATO paplašināšanos, kā arī prasība atvilkt un ierobežot NATO sabiedroto spēku klātbūtni un darbību Baltijas valstīs.

Kola ieskatā, šodienas izaicinājumu saknes ir meklējamas neadekvāti plaši izplatītajā pārliecībā vai pieņēmumā, ka Krievijas un Rietumu mērķi ir vienādi un vēlamais rezultāts ir abpusēji prioritārs. Deputāts atzīmēja, ka šādā pieņēmumā balstās liela daļa Rietumvalstu demonstrētās pārliekās gatavības piekāpties, «ka tikai pa labam» ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, viņa ultimātiem un uzstādījumiem.

Viņš vērsa uzmanību, ka Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols nesen uzsvēra Krievijas atbildību energoapgādes krīzes izraisīšanā, mērķtiecīgi ierobežojot gāzes piegādes Eiropai. Pēc Kola paustā, tam ir jābūt modinātājzvanam mums pašiem.

Kols norādīja, ka nogaidīšana un laika vilkšana, nemazinot draudus, ko rada atkarība no Krievijas un tās režīma prioritātēm, ir tas pats, kā turpināt sev šaut kājā un vēl drošības labad iešaut rokā. Viņš atzīmēja, ka pakļautība enerģētikas šantāžai kļuva par realitāti ātrāk nekā gribētos, bet tas nemaina būtību — Eiropa ir neaizsargāta, sēžot uz Krievijas gāzes «adatas» un importējot no tās 90% gāzes.

«Tie, kas cer, ka «Nord Stream 2″ tiks neatgriezeniski aizvērts, visticamāk, būs sarūgtināti — Vācijas intereses ir tīri merkantilas. Tai ir vajadzīga Krievijas gāze, lai varētu atteikties no ogļu izmantošanas un nodrošinātu rezervi gadījumiem, ja ar vēja un saules enerģiju nepietiek,» sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

Pēc Kola paustā, «šis atkarības konveijers pār Eiropu karājas kā Damokla zobens, un, ja no tā neatbrīvosimies, varam sākt pierast pie tā, ka Putins regulāri destabilizēs visu Eiropu ar arvien jaunām krīzēm».

Viņš akcentēja, ka arī Krievijas sāktā kampaņa pret Ukrainu ir sīva. Lai grautu Ukrainas valdības, varas un ģeopolitiskās orientācijas leģitimitāti, Krievija apvienojusi tradicionālo militāro agresiju ar hibrīdkaru. Kols norādīja, ka skaidrības trūkums Maskavas nodomos un Kremļa uzspļaušana starptautiskajām tiesībām un saistībām ir ierasta konstante.

Lai gan patlaban nav zināms, vai Kremlis vēlas izvērst konfliktu un okupēt visu Ukrainu, tomēr režīma gatavība izmantot visus instrumentus savu sarkano līniju plāna īstenošanai ir acīmredzama un demonstratīva, pauda Kols. Viņš to nodēvēja par politiski militāru teroru, uzbrukumu normām, kuras par vispārēji saistošām uzskata Rietumu pasaule.

«Ja no tām atteiksimies, ja nestāvēsim pāri zemiskām provokācijām, teroristi uzvarēs. Taktika no Kremļa puses ir jau labi zināma klasika — izmantot visus rīkus, sviras, draudus, ultimātus, formulējumus, juridisku interpretāciju, vēstures infantilizēšanu un dezinformāciju, lai leģitimizētu savus amorālos sirojumus Eiropas valstīs un ģeopolitiskās ambīcijas,» sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas nostāja ir nepārprotama — kopā ar Ukrainu. Pēc Kola paustā, ja Eiropas Savienības apvienotā diplomātiskā un ekonomiskā vara kopā ar NATO sabiedrotajiem — ASV, Lielbritāniju, Kanādu — būs nepietiekama, lai atturētu Krieviju no tās «fanātiskā kursa uz iznīcību», var sākt gatavoties ilgai un aukstai ziemai.