Viņa atzinusi, ka Igaunija labprāt redzētu «lielo dalībvalstu klātbūtni mūsu reģionā», jo tas darbotos kā Krieviju atturošs faktors. Vienīgā no lielajām alianses dalībvalstīm, kas nav pastāvīgi pārstāvēta Baltijā, ir ASV.
«Lieli draugi ir labākais atturošais faktors. Ja skolā tev kāds dara pāri, viņš savaldīsies, zinot, ka tev ir lieli un spēcīgi draugi. (..) Krievijai lielākais atturošais faktors ir Amerikas karogs,» Kallasas teikto citējusi avīze.
Pēc tam, kad Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, NATO nolēma nostiprināt savu austrumu flangu, paplašinot Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju un izvietojot Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā starptautiskas pastiprinātas klātbūtnes kaujas grupas. Latvijā šīs grupas vadību uzņēmusies Kanāda, Lietuvā — Vācija, Igaunijā — Lielbritānija, bet Polijā — ASV.
«Mēs gribētu, lai NATO austrumu flangs tiktu nostiprināts jebkurā gadījumā — ne tikai tad, ja viņi iebruktu Ukrainā. Mēs esam centušies to panākt jau ilgu laiku,» norādījusi Igaunijas valdības vadītāja.
NATO pirmdien paziņoja, ka alianses dalībvalstis sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu, lai pastiprinātu tās aizsardzību saistībā ar saspīlējumu, ko rada Krievijas spēku savilkšana pie Ukrainas robežām.
Kā ziņu aģentūrai «Reuters» atklāja kāds NATO diplomāts, ASV arī apsver karavīru pārvietošanu no Rietumeiropas uz Austrumeiropu. Pēc viņa teiktā, karavīru pārvietošana būtu pakāpeniska un NATO plaisu aizpildīšana austrumu flangā varētu notikt tuvāko nedēļu laikā.
Runa ir par daļu no ASV karavīriem, kas izvietoti Rietumeiropā, sacīja diplomāts, apstiprinot laikraksta «New York Times» iepriekš izplatītās ziņas, ka Baltais nams apsverot iespēju nosūtīt uz Austrumeiropu 1000 līdz 5000 ASV karavīru, kuru skaitu situācijas tālākas pasliktināšanās gadījumā varētu desmitkāršot.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien uzsvēra, ka alianse «darīs visu, lai aizsargātu visus sabiedrotos, tostarp pastiprinot alianses austrumu daļu».
Alianse arī pavēstīja, ka Dānijas valdība, lai stiprinātu Baltijas reģiona drošību, nosūtīs uz Lietuvu četrus iznīcinātājus «F-16», bet uz NATO 1. pastāvīgo jūras spēku grupu — fregati. Savukārt Spānija sūta trīs karakuģus, kas pievienosies NATO jūras spēkiem, kā arī četrus iznīcinātājus izvietošanai Bulgārijā. Francija ir gatava nosūtīt savus karavīrus uz Rumāniju, bet Nīderlande gatavojas no aprīļa Bulgārijā izvietot divus iznīcinātājus «F-35».
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.