Kā uzlabot demogrāfisko situāciju: Latvijā plāno pārskatīt bērna kopšanas pabalstu

Dramatiskā demogrāfiskā situācija valstī, kad ģimenes nesteidzas dzemdēt bērnus un mirstība divreiz pārsniedz dzimstību, liek valdību spert soļus šajā virzienā vai vismaz runāt par nepieciešamību risināt šo jautājumu.

Latvijā pagājušā gada 9 mēnešos reģistrēti 9716 jaundzimušie, kas ir par 12,7% jeb 1419 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir arī antirekords – pirmo reizi 9 mēnešos dzimušo skaits Latvijā nesasniedza 10 tūkstošus, un šī tendence turpinājās arī novembrī.

Lai labotu skumjo statistiku, Labklājības ministrija iesniedza Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai plānu par bērnu kopšanas pabalsta, ģimenes valsts pabalsta un vecāku pabalsta paaugstināšanu no nākamā gada.

Kā mēs dzīvojām?
Jāatzīmē, ka daži pabalsti ģimenēm ar bērniem pēdējo reizi tika pārskatīti pirms 20 gadiem. Ģimenes pabalsts gadiem ilgi bija… 11,38 eiro mēnesī par vienu bērnu, 22,76 eiro par otro un 34,14 eiro par trešo un nākamajiem bērniem.

2022. gadā valsts “dāsni” paaugstināja pabalstu apmēru – par vienu bērnu 25 eiro mēnesī, par diviem – 100 eiro mēnesī, par trim – 225 eiro mēnesī, par četriem un vairāk – 100 eiro mēnesī par katru. Taču ņemot vērā pēdējos gados piedzīvoto cenu kāpumu un inflāciju, tas ir tikai nieka piliens jūrā.

Vajag paaugstināt!

Šoreiz LM rosina pabalstu par vienu bērnu dubultot līdz 50 eiro mēnesī, kas no  budžeta prasītu 34 miljonus eiro. Papildus tiek rosināts palielināt arī pabalstus ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem, kā arī vecāku pabalstus.

Kopš 2003. gada bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz 1,5 gadu vecumam ir 171 eiro mēnesī, bet no 1,5 līdz 2 gadu vecumam — 42,69 eiro.

Ministrija ierosina sasaistīt pabalstu apmēru ar vidējiem ienākumiem valstī, nosakot, ka pabalsta apmērs par bērnu līdz 1,5 gadu vecumam ir 50 % no vidējiem ienākumiem.

Ja ministrijas priekšlikumus atbalstīs likumdevēji, nākamgad bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz 1,5 gadu vecumam varētu pieaugt līdz 422 eiro. Tas prasītu papildu 71,4 miljonus eiro valsts finansējuma.

Runājot par pabalsta palielināšanu nākamgad, tiek izmantoti CSP dati par mediānas algu 2023. gadā, lai gan pareizāk būtu runāt par mediānu 2025. gadā. 2023. gadā mediānas alga “uz papīra” bija 1225 eiro, bet pēc nodokļu nomaksas – 905 eiro. Bet nebūsim piekasīgi. Ja projekts principā tiks pieņemts, summas tiks koriģētas.

Ministrijas aprēķini par nepieciešamo papildu finansējumu veikti ar prognozi, ka mēnesī piedzimst vairāk nekā 1100 bērnu. Lai gan statistika liecina, ka pēdējos mēnešos šis skaitlis Latvijā ir zem 1000.

Ātrāk doties pensijā? Labāk naudā!

Vai vēl viens Labklājības ministrijas priekšlikums – diskutēt par iespējamu ātrāku pensionēšanos vecākiem vai aizbildņiem pirmspensijas vecumā, ja apdrošināšanas stāžs ir vismaz 25 gadi.

Šobrīd, kad tiek runāts, ka drīz nebūs no kā maksāt pensijas nākamajiem pensionāriem, priekšlikums samazināt pensionēšanās vecumu kādai iedzīvotāju grupai diez vai radīs atbalstu valdībā. Taču labāks stimuls un atbalsts vecumdienās būtu naudas piemaksas pie pensijas par mātes un (vai) tēva uzaudzinātiem bērniem.

Kā, piemēram, Igaunijā, kur jau sen pensijas stāžam tiek pieskaitīti 2 gadi un pensijas likme tiek palielināta par 1,5 gada koeficientu par katru bērnu vai vairāk – atkarībā no bērna dzimšanas gada..

Vai tas ir reāli?

Izstrādājot budžetu 2025. gadam, tika runāts par atvieglojumu samazināšanu ģimenēm ar bērniem, jo īpaši par bērna kopšanas atvaļinājumu. Lūk, ko toreiz intervijā teica labklājības ministrs Uldis Augulis:

“Bērna kopšanas atvaļinājuma samazināšana nav ministrijas pašreizējā darba kārtībā. Tas nav arī budžeta plānošanas darba kārtībā četru gadu perspektīvā … Ideja par bērna kopšanas atvaļinājuma samazināšanu radās prāta vētras laikā, meklējot risinājumu darbaspēka pieejamības problēmai nākotnē…”.

2025. gadā tika palielināts bērna kopšanas pabalsts strādājošiem vecākiem – līdz 75 procentiem no pabalsta apmēra nestrādājošiem vecākiem. Tas ir pirmais palielinājums kopš 2014. gada.

Ministrija atzīst, ka jebkura pabalsta palielināšana prasa ārkārtīgi lielus līdzekļus, un, ja ir jāizvēlas starp vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, tad ministrijas prioritāte ir pēdējais. Jo to saņem visi vecāki.

Kādreizējā labklājības ministre, deputāte Ramonai Petraviča atgādināja, ka pirms gada Labklājības ministrija uzstājās ar līdzīgu prezentāciju, nosaucot pabalstus par galveno prioritāti. Tomēr 2025. gada budžetā tas netika atspoguļots.

Nesen, uzstājoties televīzijā, demogrāfiju par vienu no valsts prioritātēm nosauca arī Latvijas prezidents Edgars Rinkevičs.

Nu ko, dzīvosim, redzēsim!