Jauna kārtība: cik ilgi var slimot un kā tiek aprēķināts slimības pabalsts?

Kā tiek izsniegta darbnespējas lapa?

Kad cilvēks saslimst, viņš dodas pie sava ģimenes ārsta, un ārsts izsniedz darbnespējas lapu A. Darba devējs apmaksā pirmās 9 slimošanas dienas (parasti no 2. līdz 9. dienai).

Ja pacienta veselības stāvoklis neuzlabojas, ārsts atver darbnespējas lapu B, kuru apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Slimības pabalstu var saņemt darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, kurš savas darbnespējas dēļ zaudē algotā darbā vai no saimnieciskās darbības gūstamos ienākumus un kuram ārsts izsniedzis darbnespējas lapu B:

— sakarā ar darbspēju zaudēšanu slimības vai traumas dēļ,

— nepieciešamībai saņemt ārstnieciska vai profilaktiska rakstura medicīnisko palīdzību,

— ja nepieciešama izolācija sakarā ar karantīnu,

— ja nepieciešama ārstēšanās ārstniecības iestādē atveseļošanās periodā pēc slimības vai traumas,

— ja nepieciešama protezēšana vai ortozēšana stacionārā.

* Arodslimības gadījumā darbnespējas lapu B izsniedz ar pirmo dienu.

* Ja noticis nelaimes gadījums un trauma gūta darba vietā, darbnespēju līdz 10. dienai apmaksā darba devējs, bet no 11. dienas – valsts.

* Slimības pabalstu saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību izmaksā par visu darbnespējas periodu (ievērojot noteiktos maksājumu ierobežojumus), tostarp gadījumos, kad personai ir noteikta darbnespēja un piešķirta kompensācija.

Slimības pabalstu izmaksā tikai sociāli apdrošinātiem iedzīvotājiem — tiem nodokļu maksātājiem, kuri ir veikuši obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (tostarp slimības gadījumā) vai par viņiem tās ir veicis darba devējs (darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona).

Sociālās apdrošināšanas iemaksām jābūt veiktām vismaz 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu laikā vai vismaz 6 mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.

Slimības lapu var izsniegt ģimenes ārsts, kā arī vecmāte un zobārsts attiecīgos gadījumos.

Slimības lapa vecākiem

Darbnespējas lapu B var izsniegt vecākam vai aizbildnim, kurš ir nodarbināts vai pašnodarbināts, ja bērna kopšanas nepieciešamības dēļ viņš nevar strādāt un gūt ienākumus.

Ja kāda objektīva iemesla dēļ slimo bērnu nevar kopt bērna vecāki, ārsts darbnespējas lapu B slima bērna kopšanai var izsniegt arī vecvecākam, pilngadīgajam brālim vai māsai, vecāka laulātajam. Arī šīm personām, ja tās ir nodarbinātas (darba ņēmēji vai pašnodarbināti), ir tiesības saņemt slimības pabalstu.

Slimības pabalstu var saņemt, ja tiek kopts slims bērns vecumā līdz 14 gadiem (nav sasniedzis 14 gadu vecumu). Ja bērnam diagnosticēta smaga saslimšana, tad slimības pabalstu var saņemt, ja tiek kopts bērns vecumā  līdz 18 gadiem.

Darbnespējas lapu B par slima bērna kopšanu ārsts izsniedz no bērna pirmās saslimšanas dienas.

Ja saslimis bērns vecumā līdz 14 gadiem, ārsts no bērna pirmās saslimšanas dienas izsniedz vecākam darbnespējas lapu B ar cēloni „slima bērna kopšana” vai „slima bērna kopšanas stacionārā”, pamatojoties uz kuru  VSAA piešķir un izmaksā slimības pabalstu par laiku:

• no bērna slimības 1. dienas līdz 14. dienai, ja slimais bērns kopts mājās;
• no bērna slimības 1. dienas līdz 21. dienai, ja kādu perioda daļu bērns ir kopts stacionārā;
• par laiku no 1.dienas līdz slimošanas 30. dienai, ja bērns kopts traumas dēļ, kura saistīta ar kaulu lūzumu.

Pabalsta izmaksas ierobežojumi

Slimot bezgalīgi ilgi nevar, likumā ir noteikti pieļaujamie periodi, par kuriem tiek izsniegta darbnespējas lapa.

1. Ja slimo nepārtraukti, pabalstu izmaksā ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas.

2. Slimības pabalsta izmaksu var pagarināt, bet ne ilgāk par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – ārstu komisija) atzinumu.

3. Ja slimo ar pārtraukumiem, tad pabalstu izmaksā ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā. Nosakot 52 nedēļu periodu, tiek summēti visi darba nespējas periodi, skaitot no pirmās saslimšanas dienas (darba nespējas A lapas dienas), par kuriem ir piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts, izņemot darba nespējas periodus, par kuriem piešķirti pabalsti:
— slima bērna kopšanai

— par saslimšanu ar tuberkulozi

— par grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu (maternitātes pabalsta)

4. Ja darbnespēja iestājusies sakarā ar saslimšanu ar tuberkulozi, slimības pabalstu piešķir un izmaksā no darbnespējas 10.dienas līdz darbspēju atgūšanas vai invaliditātes noteikšanas dienai. 

Tas nozīmē, ka šādos gadījumos slimības pabalstu izmaksā arī par periodu, kas pārsniedz 26 nedēļu (nav nepieciešams ārstu komisijas atzinums) vai 52 nedēļu periodu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad ārsts noslēdz darbnespējas lapu vai tiek noteikta invaliditāte.

5. Ja slimošanas laikā tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības vai arī zaudēts pašnodarbinātā statusu, bet darbnespējas periods vēl turpinās, tad slimības pabalstu izmaksā 30 kalendāra dienas, kas seko darba attiecību pārtraukšanas datumam vai datumam, kad zaudēts pašnodarbinātā statusu. Par pārējo periodu, ja atveseļoties vēl nebūs izdevies, slimības pabalstu nepiešķir.

6. Ja vienlaikus ir noteiktas tiesības saņemt slimības pabalstu un bezdarbnieka pabalstu,  tad šajā laikā izmaksā slimības pabalstu.

Kā tiek izmaksāts slimības pabalsts?

Par pirmajām 9 slimības dienām ārsts izsniedz darbnespējas lapu A un slimības naudu par šo periodu maksā darba devējs:

* Pirmo dienu neapmaksā

* Par otro un trešo slimības dienu – ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas;

* No ceturtās līdz devītajai slimības dienai – ne mazāk kā 80% apmērā no vidējās izpeļņas.

No 10. darbnespējas dienas izsniedz darbnespējas lapu B. Par šo periodu VSAA piešķir un izmaksā slimības pabalstu.

Ja pārejošas darbnespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā, tad ārsts izsniedz darbnespējas lapu A, un par pirmajām 10 slimības dienām darba devējs maksā ne mazāk kā 80 % apmērā no vidējās izpeļņas.

Slimības pabalsts par konkrētu darbnespējas periodu tiek aprēķināts un izmaksāts sekojoši:

— aprēķinātais pabalsta apmērs par vienu kalendāra dienu tiek reizināts ar darbnespējas lapā B norādīto dienu skaitu;

— darbnespējas lapu B apmaksā par kalendārajām dienām. Tātad slimības pabalsts tiek maksāts par darbnespējas lapā B norādītajām dienām, ieskaitot brīvdienas  un svētku dienas.

Nosakot slimības pabalsta apmēru, ņem vērā pieprasītājam aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.

Kalendāra dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina: 

·         darba ņēmējam par 12 mēnešu periodu, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājusies pārejoša darbnespēja (pirmā darbnespējas diena):

·         pašnodarbinātajam, atbilstoši faktiski veiktajām iemaksām, par pēdējo 12 mēnešu periodu, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā iestājusies pārejoša darbnespēja.

No slimības pabalsta tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis: 2025. gadā tas ir 25,5 %.

2025. gadā ir noteikts vienots (fiksēts) neapliekamais minimums 510 eiro mēnesī, ko piemēro arī slimības pabalsta aprēķināšanai no 2025. gada 1. janvāra.

Plašāka informācija ir pieejama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā: www.vsaa.gov.lv.