IeM rosina 500 eiro valsts nodevu par trešās valsts pilsoņa — nodarbinātā — uzaicināšanu

Šogad septembrī spēkā stājās jauns Imigrācijas likums, kurā Ministru kabinetam dots deleģējums noteikt valsts nodevas apmēru par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī par vīzas atteikuma, atcelšanas vai anulēšanas lēmuma apstrīdēšanu.

Jaunais Imigrācijas likums ievieš jaunus regulējuma elementus migrācijas jomas regulējumā, kas nosaka nepieciešamību institūcijām savus pienākumus veikt lielākā apjomā un ar augstāku sarežģītības pakāpi, kā arī ievieš atsevišķas jaunas funkcijas.

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu par valsts nodevu par migrācijas pakalpojumiem.

Noteikumu projekts paredz palielināt valsts nodevu likmes par migrācijas pakalpojumiem.

Noteikumu projekts paredz saglabāt esošo valsts nodevas likmi 90 eiro apmērā par ilgtermiņa vīzas pieprasīšanu, ja pieteikums iesniegts, pamatojoties uz pozitīvu lēmumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu.

Jaunais Imigrācijas likums paredz ieviest jaunu valsts nodevas likmi par vīzas atteikuma, atcelšanas vai anulēšanas lēmuma apstrīdēšanu.

Noteikumu projektā paredzēta valsts nodevas likme par vīzas atteikuma, atcelšanas vai anulēšanas lēmuma apstrīdēšanu, nosakot to 300 eiro apmērā. Vērtējot citu valstu praksi šajā jomā, secināms, ka valsts nodevas likmes atšķiras, piemēram, Polijā, Čehijā un Slovākijā tā ir 80 eiro, Austrijā — 110 eiro, Maltā — 120 eiro, Šveicē — 139 eiro, Slovēnijā — 153 eiro, Igaunijā — 160 eiro, Beļģijā — 168 eiro, Somijā — 255 eiro.

Vācijā vīzas atteikumu vēstniecībā apstrīdēt nav iespējams, personai jāvēršas tiesā, maksājot nodevu 480 eiro apmērā.

Vienlaikus projektā paredzēts, ka šo nodevu nemaksā par pieteikumiem, kas iesniegti saistībā ar valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem vai tad, ja to paredz starptautiskās saistības.

Patlaban spēkā esošais regulējums paredz vienādu valsts nodevas likmi par ielūguma pieteikuma iesniegšanu visiem iesniedzējiem, tomēr pieteikumu, kas iesniegti saistībā ar nodarbinātību vai komercdarbības veikšanu, izskatīšana ir ievērojami sarežģītāka, jo to izskatīšanas laikā jāveic rūpīga uzaicinātāja pārbaude, veicot uzņēmuma saimnieciskās darbības analīzi.

Vienlaikus nodevas paaugstināšana darbojas kā ekonomisks stimuls vietējā darba tirgus aizsardzībai, motivējot darba devējus prioritāri investēt Latvijas iedzīvotāju un Eiropas Savienības pilsoņu piesaistē, pārkvalifikācijā un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanā, tādējādi mazinot pastarpinātu atkarību no trešo valstu zemākas kvalifikācijas darbaspēka importa.

Noteikumu projektā par iesniegto pieprasījumu ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanai nodarbinātībai pie noteikta darba devēja vai komercdarbības veikšanai valsts nodevas likme noteikta 500 eiro apmērā, savukārt valsts nodeva par katru ielūguma vai izsaukuma pieteikumā iekļauto tiesību uz nodarbinātību noteikta 390 eiro apmērā.

Personām, kas Latvijā pieprasa uzturēšanās atļauju kā Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka ģimenes locekļi, personām, kurām Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss, personām, kuras pieprasa termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar valsts interesēm, starptautiskajām saistībām vai humāniem apsvērumiem, kā arī personām, kuras pieprasa atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, noteikta zemāka valsts nodevas likme par pieteikuma izskatīšanu.

Lai gan projekts paredz būtisku valsts nodevas likmes palielinājumu par trešās valsts pilsoņa nodarbinātībai paredzētu uzaicināšanu, tas nemaina administratīvo procedūru apjomu vai dokumentu iesniegšanas kārtību, tādējādi darba devēju administratīvais slogs paliek nemainīgs. Izmaiņas skar tikai finansiālo saistību apmēru pret valsts budžetu.

Nodevas pieaugums darbosies kā ekonomiski pamatots filtrs, nodrošinot, ka trešo valstu darbaspēku piesaista tikai tie uzaicinātāji, kuriem ir stabila finansiālā situācija un kuru biznesa modelis ir vērsts uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, nevis administratīvi lēta un nekvalificēta darbaspēka importu, norādījusi IeM.

Šis finansiālais slogs ir vērtējams kā samērīgs un nepieciešams, lai nodrošinātu valsts tiesībsargājošo iestāžu veiktos kontroles pasākumus un mazinātu fiktīvas nodarbinātības un nelegālās migrācijas riskus, norādījusi IeM.

Projekts lielāko ietekmi radīs nozarēm, kurās nodarbināto trešo valstu pilsoņu īpatsvars tradicionāli ir augsts — sauszemes transports un cauruļvadu transports, dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība un darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu, uzsvērusi IeM.

Noteikumu projekts vēl būs jāskata valdībai.