Ģenerālprokurors: Latvijā ar korupcijas novēršanu un apkarošanu būtu jānodarbojas vienai iestādei

Meisters atgādināja, ka jau iepriekš ir veikta izpēte par efektīvāko modeli korupcijas apkarošanai. Meistera pārliecība ir, ka korupcijas apkarošanai jābūt koncentrētai vienas iestādes kompetencē, nevis «izmētātai» pa vairākām.

Vienlaikus pastāv jautājums, vai, izveidojot šādu iestādi, tai būtu pietiekami plašas iespējas piekļūt korupcijas riskiem specifiskos resoros, piemēram, Valsts robežsardzē vai ieslodzījuma vietās.

Meisters gan skaidri nenosauca, kuras iestādes rokās būtu jākoncentrē korupcijas apkarošana, taču viņš pieminēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu.

Viņš sacīja, ka būtu svarīgi KNAB nepiesātināt ar korupciju nesaistītiem amatpersonu izdarītiem noziegumiem. Piemēram, Iekšējās drošības biroja (IDB) dienaskārtībā joprojām ir daudz kriminālprocesu, kas ir saistīti ar vardarbību, nelikumīgu ziņu iegūšanu, dokumentu viltojumiem, skaidroja Meisters. Tas nebūtu nodarījumu tvērums, kas jāiepludina KNAB atbildībā, jo traucētu darbiniekiem koncentrēties uz korupcijas apkarošanu, uzsvēra ģenerālprokurors.

Turpinot diskusiju par IDB un KNAB iespējamo apvienošanu, Meisters vēlreiz atkārtoja, ka IDB izmeklē arī cita veida noziegumus, tāpēc IDB būtu nepieciešams saglabāt kā atsevišķu iestādi.

Viņaprāt, būtu rūpīgi jāizsver, kurām iestādēm un kādu noziegumu izmeklēšana ir piekritīga. Viņš atzina, ka šī diskusija joprojām ir aktuāla.

Turklāt, kā uzskata Meisters, ņemot vērā, ka Latvija nav liela valsts, tā nevar uzturēt zināmā mērā konkurējošās iestādes. «Tā ir arī politiska izšķiršanās par rīcības modeli,» uzsvēra Meisters.

Šāda reorganizācija arī koncentrētu pieredzējušu operatīvo darbinieku un izmeklētāju resursu.

Meisters arī vērsa deputātu uzmanību, ka prokuratūra nav apmierināta ar korupcijas apkarošanas rādītājiem. Vienlaikus, reāli raugoties uz operatīvo darbību, izmeklēšanas resursiem un personālu, ir skaidrs, ka Latvijā ir lielas problēmas atlasīt pietiekami kvalificētus speciālistus.

Meisters jau paspējis tikties un šo jautājumu izrunāt ar KNAB vadību. «Ir labas iestrāde, vēlme strādāt ciešāk un meklēt labāko sadarbības modeli,» uzsvēra ģenerālprokurors un piebilda, ka varētu pārņemt Eiropas prokuratūras pieredzi, kad prokurors nevis uzrauga, bet vada izmeklēšanu.