FM: Nākamgad gaidāms straujāks IKP pieaugums nekā šogad

Ministrijā informē, ka 2025. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme ir pārsniegusi iepriekšējās prognozes. To noteikuši vairāki faktori, tostarp Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās datu revīzijas, kā arī spēcīga ražošanas nozaru izaugsme, īpaši apstrādes rūpniecībā un būvniecībā.

No izlietojuma puses būtisku ieguldījumu, pēc ministrijā teiktā, sniedza straujš investīciju kāpums, aktivizējoties Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, pieaugot kreditēšanai un palielinoties privātā sektora investīcijām. Vienlaikus izaugsme fiksēta praktiski visās pakalpojumu nozarēs. Kopumā 2025. gadā pēc provizoriska novērtējuma IKP pieaugums salīdzināmās cenās varētu veidot 1,7% līdz 2%.

Ministrijā papildina, ka šogad vērojamais ekonomiskās izaugsmes paātrinājums saglabāsies arī 2026. gada sākumā, un nākamajā gadā kopumā IKP pieaugums gaidāms straujāks nekā 2025. gadā. Izaugsmi turpinās nodrošināt investīciju kāpums, kā arī eksporta un privātā patēriņa atgūšanās. Spēcīgāka nekā 2025. gadā ekonomikas izaugsme prognozēta arī visā vidējā termiņa periodā.

Savukārt eksporta perspektīvas 2026. gadā kopumā vērtējamas kā labvēlīgas, tomēr strauja eksporta izaugsme netiek prognozēta. Eiropas Komisija (EK) 2025. gada novembrī palielināja ES ekonomikas izaugsmes prognozi 2025. gadam par 0,3 procentpunktiem līdz 1,4%. Vienlaikus Latvijas lielāko eksporta partnervalstu kopējā ekonomikas izaugsmes prognoze 2025. gadam samazināta par 0,3 procentpunktiem, un izaugsme 1,5% apmērā prognozēta lēnāka nekā 2024. gadā. Tomēr tā joprojām ir augstāka par ES un eirozonas vidējo ekonomikas izaugsmes prognozi, liecinot, ka Latvijas eksporta partnervalstīs attīstība prognozēta nedaudz straujāka nekā ES kopumā.

Savukārt 2026. gadā ES vidējā ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,2% apmērā, kamēr Latvijas desmit lielāko eksporta partnervalstu vidējā svērtā izaugsmes prognoze sasniedz 2,1%, ko lielā mērā nosaka augstāka izaugsme Polijā un Zviedrijā.

Ministrijā atzīmē, ka pozitīvas tendences iezīmējas arī apstrādes rūpniecībā. Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu šā gada novembra novērtējums par eksporta pasūtījumiem turpmākajos mēnešos būtiski uzlabojies, sasniedzot augstāko novērtējumu kopš 2022. gada septembra. Tas kopumā seko apstrādes rūpniecības un būvniecības nozares tendencēm ES, kas ir svarīgākās nozares Latvijas preču eksporta attīstības kontekstā.

Vienlaikus arī 2026. gadā nozīmīga loma būs starptautiskās tirdzniecības politikai. Tarifu karu ietekme uz globālo ekonomiku un tirdzniecību, kas sākās 2025. gada aprīlī pēc ASV paziņojuma par muitas tarifu piemērošanu gandrīz visām pasaules valstīm, 2025. gadā izrādījās būtiski mazāka, nekā tika prognozēts pavasarī. Tomēr tirdzniecības politikas nenoteiktība saglabājas augstā līmenī un turpina apgrūtināt ekonomisko aktivitāti. Pašreizējo tarifu un ar tiem saistīto piegādes ķēžu traucējumu ekonomiskā ietekme saglabāsies arī nākamajā gadā, potenciāli negatīvi ietekmējot gan ES, gan Latvijas eksportu.

Ekonomikas izaugsmei pēc 2023.-2024. gada stagnācijas atjaunojoties, bezdarba līmenis 2025. gadā stabilizējies ap 6,9%, un nākamajos gados tas turpinās samazināties. Ministrijā norāda, ka to ietekmēs gan ekonomikas izaugsme, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Algu pieaugums saglabāsies spēcīgs, taču mērenāks nekā iepriekšējos gados. Krītošais bezdarbs un joprojām salīdzinoši straujš algu pieaugums veicinās privātā patēriņa kāpumu. Privātais patēriņš 2025. gadā jau uzrādījis nelielu pieaugumu, un 2026. gadā ir visi priekšnosacījumi, lai tas pieaugtu būtiski straujāk.

Vienlaikus inflācijas attīstība 2025. gadā saglabājās svārstīga. Piemēram, oktobrī tika sasniegts augstākais patēriņa cenu indeksa pieaugums šogad — 4,3% gada izteiksmē, savukārt novembrī inflācija samazinājās par 0,4 procentpunktiem, tomēr saglabājās augstā līmenī. Sagaidāms, ka decembrī inflācija būs no 3,5% līdz 3,8% robežās. Nākamā gada sākumā inflācija Latvijā saglabāsies virs 3%, pārsniedzot eirozonas vidējo rādītāju, un to joprojām var uzskatīt par augstu šajā ekonomikas attīstības ciklā.

Ministrijā uzsver, ka tāpat kā 2025. gadā, arī 2026. gadā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta pārtikas cenām, jo pārtikas preces saglabāsies kā viens no galvenajiem patēriņa cenu pieauguma faktoriem. Neapstrādātas pārtikas cenas pasaules tirgos uzrāda samazinājuma tendenci, un, ja tā turpināsies, pastāv priekšnosacījumi importētās pārtikas cenu kritumam. Papildus tam no 2026. gada vidus atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem noteikta samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme 12% apmērā. Šiem faktoriem, ministrijas ieskatā, būtu jāmazina pārtikas cenu kāpums 2026. gadā. Vienlaikus darbaspēka trūkums turpinās radīt spiedienu uz darbaspēka izmaksām, un kopā ar augstām mazumtirdzniecības uzņēmumu peļņas maržām tas uzturēs cenu kāpumu, tomēr kopumā pārtikas cenu pieaugums 2026. gadā piebremzēsies.

Savukārt energoresursu tirgos 2025. gadā bija vērojama lejupvērsta cenu tendence. Gāzes un naftas cenas samazinājās galvenokārt lielāka piedāvājuma un stabila pieprasījuma dēļ. Gada nogalē gāzes cena Eiropā sasniedza zemāko līmeni gandrīz divu gadu laikā, savukārt naftas cenas decembrī samazinājās līdz 60 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2021. gada februāra. Sagaidāms, ka gāzes tarifi 2026. gada sākumā varētu samazināties, tomēr attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem būtiskas pozitīvas izmaiņas gaidāmas vēlāk. Ja tarifi tiks samazināti, tas, visticamāk, skars nākamo apkures sezonu. Savukārt krītošās izejvielu cenas labvēlīgi ietekmē gan gāzes, gan siltumenerģijas tarifus, taču darbaspēka un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas pie krītoša iedzīvotāju skaita turpinās radīt spiedienu uz enerģijas tarifiem.

Ministrijā arī informē, ka degvielas cenas 2025. gada pirmajos 11 mēnešos bija vidēji par 1,9% zemākas nekā attiecīgajā periodā pērn. Dīzeļdegvielas vidējā cena bija 1,516 eiro par litru, savukārt 95. markas benzīna vidējā cena — 1,542 eiro par litru, kas bija attiecīgi par 5,4 un 6,9 eiro centiem mazāk nekā 2024. gada pirmajos 11 mēnešos. Tomēr no 2026. gada janvāra palielināsies akcīzes nodoklis naftas produktiem, kas degvielas cenas paaugstinās aptuveni par trim eiro centiem. Vienlaikus prognozēts, ka naftas cenas pasaulē pakāpeniski turpinās samazināties augošo ieguves apmēru un stabilas globālās ekonomikas izaugsmes dēļ, tādējādi degvielas cenas nākamgad kopumā varētu saglabāties līdzvērtīgas 2025. gada līmenim.

Papildu paaugstinoša ietekme uz patēriņa cenu indeksu 2026. gadā gaidāma arī no akcīzes nodokļa likmju palielināšanas alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Detalizētāka informācija par makroekonomisko rādītāju prognozēm tiks sniegta FM atjaunotajās makroekonomisko rādītāju prognozēs Latvijas fiskāli strukturālā plāna sagatavošanai. Tās plānots publiskot februāra pirmajā pusē pēc konsultācijām ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju un prognožu apstiprināšanas Fiskālās disciplīnas padomē.