FM: Energoresursu un pārtikas cenu pieaugums var paaugstināt gada inflāciju līdz 10%

Savukārt, ja gada otrajā pusē energoresursu cenas nepalielināsies, inflācija pakāpeniski mazināsies, prognozē FM pārstāvji.

Ministrijas pārstāvji atzīmē, ka 2022.gada februārī Latvijā tika fiksēts straujākais patēriņa cenu kāpums kopš 2009.gada marta. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem šogad februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri Latvijā patēriņa cena spieauga par 8,7%. Kopumā FM secina, ka ir saglabājusies iepriekšējo mēnešu tendence un straujo cenu pieaugumu nosaka pārtikas un energoresursu cenu kāpums.

Patēriņa cenu kāpums pēdējos mēnešos līdzinās notiekošajam 2007.-2008.gadā, tomēr FM pārstāvji akcentē, ka pašreizējie inflācijas iemesli galvenokārt ir saistīti ar ārējiem faktoriem, nevis ar nesabalansēto ekonomikas izaugsmi. Straujš energoresursu cenu kāpums pasaules biržās atstāja būtisku tiešo ietekmi uz degvielas, elektroenerģijas un siltumenerģijas cenām. Savukārt loģistikas un ražošanas izmaksu palielinājuma dēļ energoresursu netiešā ietekme redzama arī pārējo preču un pakalpojumu sadārdzinājumā.

Šogad februārī degvielas cena bija par 26,6% augstāka nekā pirms gada, bet siltumenerģija un gāze maksāja attiecīgi par 26,7% un 65,5% vairāk. Dīzeļdegvielas vidējā cena šā gada februārī bija 1,43 eiro par litru pretstatā 1,144 eiro par litru gadu iepriekš. Šāda dīzeļdegvielas cena ir vēsturiski augstākā, kura turpmākajos mēnešos tikai turpinās palielināties, norāda FM pārstāvji.

Krievijai iebrūkot Ukrainā, naftas un dabasgāzes cena dažu dienu laikā strauji palielinājās. Pašreiz «Brent» markas jēlnaftas cena ir sasniegusi 127 ASV dolārus par barelu, kas ir par aptuveni 42% vairāk nekā šogad februāra sākumā un par 83% vairāk nekā gadu iepriekš. FM prognozē, ka augstās nenoteiktības dēļ naftas cena tuvākajā laikā varētu sasniegt arvien jaunus cenu rekordus, tādējādi negatīvi ietekmējot arī degvielas cenas Latvijā.

Ministrijā norāda, ka līdzīga situācija vērojama arī dabasgāzes tirgū. Pēc sasniegtā augstā līmeņa pērnā gada nogalē dabasgāzes cena šogad janvārī un februāra pirmajā pusē nedaudz samazinājās un bija stabila. Tomēr jau februāra beigās dabasgāzes cena strauji palielinājās, sasniedzot 227 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr pērnā gada martā vidējā cena nepārsniedza 20 eiro par MWh. FM pārstāvji norāda, ka ilgi saglabājoties tik augstai cenai, siltumenerģijas tarifi varētu atkal tikt pārskatīti un saglabāties augsti līdz pat nākamajai apkures sezonai.

Pateicoties valdības pieņemtajiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu mazināšanai no šā gada 1.janvāra, janvārī un februārī elektroenerģija bija par 17,9% lētāka nekā attiecīgajā periodā pērn. Lai arī gāzes un siltumenerģijas tarifi palielinājās, bez valsts atbalsta to kāpums būtu vēl augstāks, uzsver FM pārstāvji.

Energoresursu cenu devums vidējā inflācijā februārī veidoja 2,9 procentpunktus. Tikpat trīs procentpunktus noteica arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums nav tik straujš kā gāzei vai degvielai un kopumā veidoja 11,8% gada izteiksmē, taču pārtikas preču īpatsvars mājsaimniecību patēriņa grozā veido ceturto daļu, līdz ar to tai ir būtiska ietekme uz vidējo inflāciju.

«Cenu kāpums vērojams visiem pārtikas veidiem, bet straujāk palielinājās maizes, mājputnu gaļas, piena produktu, eļļas, dārzeņu un cukura cenas. Komunālos pakalpojumus kopā ar pārtiku var attiecināt pie pirmās nepieciešamības precēm, ko nav iespējams aizvietot ar kaut ko citu. Līdz ar to cenu pieaugumu izjūt katrs iedzīvotājs, jo īpaši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem,» pauž FM pārstāvji.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 1,6%, bet gada laikā — šogad februārī salīdzinājumā ar 2021.gada februāri — patēriņa cenas palielinājās par 8,7%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 4,7%.