ES vienojas par «maksimālas ietekmes» sankcijām pret Krieviju

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar «maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti».

ES samits sākās ceturtdien — dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka «viņš nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz», pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete — otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju — «vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā».

Fon der Leiena neminēja sīkākas detaļas, bet EK sastādītā sarakstā bija ierosināts attiecināt ES sankcijas arī uz divām Krievijas privātbankām — «Alfa Bank» un «Bank Otkritije».

Tajā arī bija aicināts aizliegt Krievijas pilsoņiem noguldīt ES bankās vairāk par 100 000 eiro vai iegādāties eiro denominētus vērtspapīrus.

Fon der Leiena sacīja, ka šīs sankcijas «palielinās Krievijas aizņemšanās izmaksas, paaugstinās inflāciju un pakāpeniski graus Krievijas rūpniecisko bāzi».

Enerģētikas sektorā sankcijas ietvēra aizliegumu eksportēt iekārtas un tehnoloģijas, kas Krievijai nepieciešamas naftas pārstrādes rūpnīcu modernizēšanai.

Aizliegums eksportēt lidmašīnas un to daļas Krievijas aviosabiedrībām arī «degradēs svarīgu Krievijas ekonomikas sektoru», atzina EK prezidente.

«Mēs ierobežojam Krievijas piekļuvi būtiski svarīgai tehnoloģijai — mēs dosim triecienu Krievijas piekļuvei svarīgām tehnoloģijām, kas tai vajadzīgas, lai veidotu plaukstošu nākotni tādās jomās kā pusvadītāji vai mūsdienīgas tehnoloģijas,» sacīja fon der Leiena.

Sankcijas vīzu jomā paredz, ka Krievijas diplomātiem, ar viņiem saistītām grupām un uzņēmējiem vairs nebūs privileģētas piekļuves ES.

Jaunās sankcijas stāsies spēkā pēc tam, kad būs izstrādāti juridiskie dokumenti, tos oficiāli pieņems dalībvalstu ārlietu ministri, un tie tiks publicēti ES oficiālajā vēstnesī. Ir gaidāms, ka tas notiks piektdien vai sestdien. 

Ceturtdien publicētā samita gala dokumentā bija teikts, ka «šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētikas un transporta sektorus, dubultā pielietojuma preces, kā arī eksporta kontroli un eksporta finansēšanu, vīzu politiku, papildu fizisko personu iekļaušanu «melnajā sarakstā» un jaunus iekļaušanas kritērijus».

Samita dalībnieki apsprieda arī politiskā, ekonomiskā un humānā atbalsta pastiprināšanu Ukrainai. 

Lai gan samitā ātri tika panākta vienošanās par sankciju aprisēm, dalībvalstis nebija vienisprātis par iespējamu Krievijas atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, kas būtu smagi skārusi Krievijas iespējas pārdot savus energoresursus starptautiskajā tirgū.