Elektroiekārtām būs jākļūst ērtāk lietojamām cilvēkiem ar invaliditāti

Kā iepriekš informēja Labklājības ministrijā (LM), prasības attieksies uz preču lietošanu — marķējumu, instrukcijām un brīdinājumiem, lietotāja saskarni. Tāpat jaunas prasības noteiktas palīdzības dienestiem, zvanu centriem un tehniskajam atbalstam.

Piemēram, bankomātiem būs jānodrošina teksta-runas tehnoloģija, jāļauj lietot personiskās austiņas, kā arī jādod iespēja pagarināt darbību veikšanai atvēlēto laiku. Ja atbilde lietotāju nesasniedz noteiktajā laikā, lietotājs jābrīdina, izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu.

Savukārt attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem — rūteriem un modemiem — prasīs nodrošināt efektīvu bezvadu savienojumu ar dzirdes tehnoloģijām, nepieļaujot traucējumus ar palīgierīcēm.

Vienlaikus būs jānodrošina piekļūstama pakalpojuma tīmekļvietne un informācijai jābūt saprotamai un uztveramai, kā arī izmantojamai ar vairāk nekā vienu sensoro kanālu. Tas paredzēs nodrošināt atbilstša lieluma un piemērotas formas burtus, tostarp netekstuālu saturu būs jāpapildina ar alternatīvu attēlojumu.

Audiovizuālajiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem pēc pieprasījuma, piemēram, «TV3 play» un «TET+» būs jānodrošina subtitri, tulkojumi zīmju valodā, audio apraksti, kā arī elektroniskie raidījumu apraksti.

Savukārt gaisa, ūdensceļu, autobusu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nozarē būs jānodrošina piekļūstamas tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, elektroniskās biļetes, reāllaika ceļošanas informācija, tai skaitā informācijas ekrāni, kā arī interaktīvi pašapkalpošanās termināļi, tai skaitā biļešu automāti.

Prasības attieksies arī uz bankām, tostarp būs jānodrošina banku līgumi vienkāršā valodā.

Elektroniskajām grāmatām būs jānodrošina izvēles iespējas attiecībā uz satura pārskatīšanu un izkārtojumu, līdztekus nodrošinot sadarbspēju ar palīgtehnoloģijām.

Ja papildus tekstam elektroniskā grāmata nodrošina audio, būs jāpiedāvā teksta un audio sinhronizācija. Savukārt elektroniskajiem lasītājiem būs jānodrošina teksta-runas tehnoloģiju.

Ja prece nav piekļūstama, LM aicina iesniegt sūdžību pārdevējam par preces neatbilstamību piekļūstamības prasībām, vēršoties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Pakalpojuma sniedzējam atbilde būs jāsniedz mēneša vai objektīvu iemeslu dēļ divu mēnešu laikā, informējot iesniedzēju.

Ja neatbilstība netiks novērsta, patērētājs varēs vērsties kompetentajās iestādēs, kas pieprasīs komersantam veikt korektīvas darbības.

Atbilstību un sūdzību izskatīšanu uzraudzīs PTAC, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Autotransporta direkcija, Civiālās aviācijas aģentūra, Valsts dzelzceļa administrācija, kā arī pašvaldības.

Piekļūstamības prasību neievērošanai varēs arī piemērot sodu līdz 10 000 eiro.

Prasības netiks piemērotas precēm, kas laistas tirgū līdz 2025.gada 27.jūnijam. Atsevišķos gadījumos varēs arī veikt nesamērīga sloga atrunu. No prasību pildīšanas atbrīvoti mikrouzņēmumi pakalpojumu jomā.

Līdz 2030.gada 27.jūnijam pakalpojuma sniedzēji varēs turpināt sniegt pakalpojumu, izmantojot preces, lai līdz minētajam datumam sniegtu līdzīgus pakalpojumus.

Savukārt pašapkalpošanās termināļus, kas lietoti līdz šī gada 27.jūnijam, varēs turpināt lietot līdz to saimnieciski lietderīgās izmantošanas laika beigām, bet ne ilgāk kā 20 gadus pēc tam, kad uzsākta to lietošana.

Piekļūstamības nodrošināšanai LM rīkos mācības uzraugošajām iestādēm. Pieejamas arī Ekonomikas ministrijas vadlīnijas, Finanšu nozares asociācijas vadlīnijas un Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas vadlīnijas.

Eiropas Savienības Piekļūstamības direktīvu katra valsts pārveidojusi savu tiesību aktu ietvaros. LM uzsver, ka izmaiņas veicinās brīvāku preču un pakalpojumu apriti, padarot preces un pakalpojumus pieejamākus un lētākus.

Vienlaikus izmaiņas palīdzēs arī cilvēkiem ar īslaicīgiem funkcionāliem traucējumiem, norāda LM.

Jau vēstīts, ka valdība pērn apstiprināja LM noteikumu projektu par preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, kas paredz uzlabot noteiktu preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti.

Kā skaidrojusi LM, izmaiņas labvēlīgi ietekmēs personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, jo piekļūstamas preces un pakalpojumi ir būtiski nepieciešami, lai personas ar invaliditāti varētu patstāvīgi un neatkarīgi dzīvot sabiedrībā un vienlīdzīgi ar pārējiem sabiedrības locekļiem varētu piekļūt informācijai, ērti lietot bankomātus, datorus, viedtālruņus, maksājumu termināļus, kā arī piekļūt dažāda veida pakalpojumiem — audiovizuālo mediju, elektronisko sakaru, finanšu, transporta, e-komercijas pakalpojumiem un citiem.