EK Latvijas budžeta plānus novērtē kā atbilstošus ES fiskālās disciplīnas noteikumiem

Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK nākusi klajā ar 2025.gada Eiropas semestra jeb pusgada pavasara paketi dalībvalstīm, tai skaitā ar ziņojumiem par dalībvalstīm un tām adresētiem ieteikumiem. Eiropas semestra pavasara paketē analizēti galvenie ekonomiskie un sociālie izaicinājumi visā Eiropas Savienībā un sniegti politikas ieteikumi dalībvalstīm ar mērķi stiprināt konkurētspēju, labklājību un noturību.

Dombrovskis (JV) atzīmēja, ka EK ir atbalstījusi Latvijas pieteikumu izmantot elastību Eiropas Savienības (ES) fiskālajos noteikumos, lai ievērojami palielinātu aizsardzības izdevumus. Taču vienlaikus jāsaglabā valsts parāda ilgtspēja, tādēļ budžeta izdevumu elastība paredzēta tikai drošības stiprināšanai un tiks ierobežota līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta katru gadu līdz 2028.gadam.

Pēc Ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāra paustā, tāpat būtiski ir turpināt strukturālās reformas, kas veicinātu inovācijas un ārvalstu investoru piesaisti, piedāvātu jūtamus uzlabojumus uzņēmējdarbības videi, nodrošinātu investīcijas darbinieku prasmju pilnveidošanā un attīstībā, jo virsmērķis ir stiprināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju un uzlabot valsts iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

«Jāuzsver, ka ne visām reformām, piemēram, birokrātijas mazināšanai, ir nepieciešami nozīmīgi izdevumi. Tieši pārmērīga birokrātija bieži tiek minēta kā lielākais šķērslis uzņēmējdarbības attīstībai vai finansējuma piesaistei, tādēļ EK aicina šīs problēmas novērst,» pauda politiķis.

EK Latvijai iesaka palielināt kopējos aizsardzības izdevumus un gatavību, ievērot neto izdevumu maksimālos pieauguma tempus un vienlaikus izmantot valsts izņēmuma klauzulā paredzēto novirzi aizsardzības izdevumu palielināšanai.

Tāpat EK aicina nodrošināt, lai publiskās finanses spētu absorbēt pieaugošās strukturālo izdevumu vajadzības, tostarp aizsardzības, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības jomā. EK ieskatā tas būtu izdarāms, piemēram, nodokļu bāzē plašāk iekļaujot avotus, kas mazāk kaitē izaugsmei, oficiālajā ekonomikā integrējot neoficiālu vai nedeklarētu darbību un novirzot izdevumus uz prioritārām jomām, kas noteiktas publisko izdevumu pārskatīšanā.

EK norāda, ka, ņemot vērā piemērojamos termiņus reformu un investīciju savlaicīgai pabeigšanai, vajadzētu paātrināt atveseļošanas un noturības plāna, tostarp «REPowerEU» nodaļas, īstenošanu. Tāpat Latvija ir jāpaātrina kohēzijas politikas programmu īstenošanu, attiecīgā gadījumā izmantojot iespējas, ko sniedz vidusposma pārskatīšana, mudina EK.

EK mudina Latviju optimāli izmantot ES instrumentus, tostarp «InvestEU» un Eiropas stratēģisko investīciju platformas piedāvātās iespējas, lai uzlabotu konkurētspēju. Tāpat EK Latvija rekomendē vienkāršot regulējumu, uzlabot regulatīvos instrumentus un samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, kā arī uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp stimulējot konkurenci finanšu tirgos un veicinot publiskas aizdevumu un garantiju shēmas, lai sekmētu stratēģiski svarīgas investīcijas, sevišķi tādās jomās kā zaļā pārkārtošanās, inovāciju izvēršana un komercializācija un reģionālā attīstība.

EK aicina Latviju veicināt privātās investīcijas pētniecībā un inovācijā, piemēram, turpinot reformas augstākās izglītības sistēmā, lai stiprinātu sadarbību starp uzņēmumiem un akadēmisko vidi. Tāpat Latvijai būtu jāsamazina atkarība no fosilajām degvielām un jāvairo enerģētisko drošību, paātrinot atjaunīgās enerģijas, jo īpaši vēja un saules enerģijas, izvēršanu.

Tāpat Latvijai vajadzētu uzlabot atļauju piešķiršanas procedūras un elektrotīkla rindas pārvaldību un veicināt enerģijas uzkrāšanas, pieprasījumreakcijas un tirgū balstītus elastīguma risinājumus. Latvijai būtu jāsamazina primārās enerģijas patēriņš, enerģijas galapatēriņš un oglekļa intensitāti, pastiprinot energoefektivitātes pasākumus, jo īpaši ēku sektorā, un veicinot elektrifikāciju.

EK rekomendē paātrināt transporta, jo īpaši autotransporta, dekarbonizāciju, veicinot elektrotransportlīdzekļu ieviešanu, atjaunīgo transporta degvielu ražošanas un uzpildes izvēršanu un uzlādes infrastruktūras paplašināšanu. Latvijai būtu jāvairo resursefektivitāte un jāsekmē pāreju uz aprites ekonomiku, izmantojot ekoinovāciju un ilgtspējīgu resursu pārvaldības praksi.

EK aicina novērst darbaspēka trūkumu un prasmju deficītu, īpaši zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas jomā un citās specialitātēs, kas nepieciešamas zaļās pārkārtošanās īstenošanai, pētniecībai un digitalizācijai, kā arī sociālās un veselības aprūpes jomā, tostarp ar mērķorientētas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas palīdzību, kā arī, uzlabojot darba apstākļus.

EK ieskatā Latvijai vajadzētu stiprināt sociālo aizsardzību, lai mazinātu nevienlīdzību, tostarp uzlabojot vecuma pensiju adekvātumu un piekļuvi kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem, jo īpaši aprūpei mājās, un vienlaikus saglabāt fiskālo stabilitāti.

EK mudina Latviju stiprināt veselības aprūpes sistēmas pietiekamību un pieejamību, lai uzlabotu rezultātus veselības jomā, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus, paplašinot valsts apmaksāto veselības pakalpojumu paketi un samazinot pacientu personīgos maksājumus. Tāpat EK rekomendē vairot sociālo un cenas ziņā pieejamu energoefektīvu mājokļu pieejamību un kvalitāti, tostarp ar renovācijas palīdzību.