Dombrovskis: Jau tagad jāsāk strādāt pie nākamajām sankcijām pret Krieviju

Viņš atzīmēja, ka Rietumu pasaules daļa, kurā ietilpst arī atsevišķas Āzijas reģiona valstis, pieņēmušas otro sankciju paketi divu dienu laikā, tai skarot ļoti plašu nozaru loku un smagi ietekmējot Krieviju.

Dombrovskis skaidroja, ka pašlaik vēl nav konkrētu aprēķinu, kā precīzi sankcijas ietekmēs Krieviju, tomēr jau pašlaik pieņemtās sankcijas aptver 70% no Krievijas finanšu sektora. Politiķis norādīja, ka, lai gan ienākošā informācija var būt pretrunīga, ir indikācijas, ka Krievijas Centrālā banka jau sāk veikt intervences finanšu tirgos, lai mēģinātu situāciju stabilizēt, kas parāda, ka sankciju ietekmei jau šobrīd ir ietekme uz Krievijas ekonomiku.

Tāpat EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atzīmēja, ka Eiropas Savienībai (ES) būs jāmeklē arī turpmāki veidi, kā sniegt Ukrainai papildu atbalstu.

Vērtējot kriptovalūtu ietekmi uz Krievijai noteiktajām sankcijām, Dombrovskis skaidroja, ka pašlaik kopējās finanšu plūsmās šādam finanšu līdzeklim, ko zināmā mērā nav iespējams iekļaut sankcijās, nav tik būtiska loma. Līdz ar to kriptovalūtu lietošana neesot kas tāds, kas varētu palīdzēt Krieviju izolēt no finansiālām saistībām.

Vienlaikus arī politiķis pauda nožēlu, ka Ķīna kā pasaules otrā lielākā ekonomika pagaidām nav iesaistījusies sankciju noteikšanā, un tas zināmā mērā mazina spiedienu uz Krieviju.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks sacīja, ka tāpat Eiropai jau pašlaik vajadzētu strādāt pie tā, lai nākamajā apkures sezonā reģions nebūtu atkarīgs no Krievijas. Viņš atzīmēja, ka amatpersonas jau ir vērtējušas iespējamību, ja Krievija atslēgtu gāzes piegādes Eiropai, — šādā gadījumā viegli nebūtu, tomēr alternatīvi enerģijas piegādes veidi ir iespējami. Piemēram, Norvēģija pašlaik piegāžu ziņā strādājot ar vairāk nekā 100% kapacitāti.

LETA jau vēstīja, ka ceturtdienas rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Putina pavēles sākt «militāru operāciju» Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt «maksimālas ietekmes» sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

EK prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar «maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti».