Degvielas cenu kāpums Latvijā: vai nodokļi var to apturēt?

Galvenā problēma ir faktā, ka degvielas cenu veidošanos nosaka globāli faktori, kurus vietējie tirgus dalībnieki un politikas veidotāji nespēj kontrolēt. Kā uzsver SIA “KOOL Latvija” un AS “OLEREX” stratēģijas vadītājs Aleksejs Švedovs, “fundamentāli cenu pieauguma iemesli atrodas ārpus gan degvielas tirgotāju, gan Ekonomikas ministrijas kontroles un ietekmes. Ne vieni, ne otri neiegūst naftu un neražo naftas produktus.”

Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kādi lēmumi tiek pieņemti Latvijā, tie nespēj tieši ietekmēt pasaules naftas cenas. Līdz ar to arī vietējā tirgū cenu kāpumu nav iespējams pilnībā apturēt, ja globālajā tirgū cenas turpina pieaugt. “Gadījumā, ja pasaules naftas produktu cenas turpinās pieaugt, cenu kāpumu vietējā tirgū neapturēs ne jau pieņemtais akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai, ne papildus nodokļi degvielas tirgotājiem, ne pat degvielas tirdzniecība pašizmaksas līmenī degvielas uzpildes stacijās,” skaidro A. Švedovs.

Situāciju vēl vairāk sarežģī ģeopolitiskā nenoteiktība. 30. marta plkst. 16.00 biržas cenas Brent naftai un dīzeļdegvielai joprojām pārsniedza iepriekšējās nedēļas līmeni, un galvenais iemesls tam ir tieši nenoteiktība pasaules tirgos. Tā pastiprinājusies pēc hutiešu kustības raķešu triecieniem Izraēlai, kas var ietekmēt svarīgus globālos piegāžu maršrutus.

Īpaši būtiski ir riski Austrumu–Rietumu cauruļvada (East–West Pipeline, Petroline) darbībai, pa kuru katru dienu uz Sarkano jūru tiek transportēti aptuveni 5 miljoni barelu naftas. Tāpat nopietni traucējumi Bab el-Mandeb šaurumā – vienā no svarīgākajiem jūras transporta koridoriem – var būtiski ietekmēt naftas piegādes. Pat alternatīvu maršrutu izmantošana caur Suecas kanālu varētu samazināt piegādes par 4–5 miljoniem barelu dienā, kas neizbēgami ietekmētu cenas.

Eksperti brīdina, ka šie riski var radīt vēl straujāku cenu pieaugumu. Jau šī mēneša sākumā bankas “Societe Generale” analītiķi prognozēja, ka ilgstoši piegāžu traucējumi Tuvajos Austrumos varētu paaugstināt naftas cenu līdz pat 150 ASV dolāriem par barelu. Šāds scenārijs būtiski ietekmētu arī degvielas cenas Latvijā.

Kā norāda Aleksejs Švedovs, ja šāds cenu līmenis tiktu sasniegts, tas varētu izraisīt Platts kotāciju pieaugumu dīzeļdegvielai par 400–500 ASV dolāriem par tonnu. “Tas nozīmētu cenu ap 2,50 eiro par litru degvielas uzpildes stacijās, neskatoties uz akcīzes nodokļa samazinājumu no 1. aprīļa vai papildu nodokļiem degvielas tirgotājiem,” viņš uzsver.

Tādējādi kļūst skaidrs, ka vietējie politikas instrumenti var tikai daļēji mazināt cenu pieauguma tempu, bet nespēj to pilnībā novērst. Degvielas tirgus Latvijā ir cieši saistīts ar globālajiem procesiem, un tieši tur arī meklējami galvenie cenu svārstību cēloņi.

Šī situācija liek gan politikas veidotājiem, gan sabiedrībai apzināties – ilgtermiņā degvielas cenu stabilitāte ir atkarīga nevis no vietējiem lēmumiem, bet gan no globālās ekonomikas un ģeopolitiskās situācijas attīstības.