Daukšts: Krievijā karš Ukrainā tiek uztverts kā ideoloģiska cīņa par lielvaras statusu

Viņš norāda, ka Krievijā Padomju Savienība joprojām tiek uzskatīta par augstāko krievu sasniegumu teritoriālajā un ietekmes ziņā un sabiedrības apziņā dzīva ir ideja par atgriešanos pie šāda mēroga lielvaras. Tādēļ salīdzinājums ar «Lielo Tēvijas karu» krievu masu apziņā nav uztverams kā sakāves apliecinājums, bet drīzāk kā ideoloģisks turpinājums.

Pēc Daukšta teiktā, Krievijā dominē uzskats, ka krieviem jāatgriežas savās «vēsturiskajās teritorijās», ar ko tiek saprastas bijušās Krievijas impērijas zemes. Viņaprāt, šī impēriskā ideoloģija valda ne tikai Krievijas masu medijos, bet arī sabiedrības apziņā, tādēļ Krievijas diktatora Vladimira Putina agresīvā rīcība netiek pilnībā nosodīta, bet tiek izprasta kā mēģinājums atgriezties pasaules lielvalstu vidū.

Vēsturnieks atzīmēja, ka sākotnējais Krievijas plāns ieņemt Kijivu «trīs dienās» un nespēja vairāk nekā 1400 dienu laikā gūt izšķirošus militārus panākumus ir sāpīgs trieciens Krievijas politiskajām ambīcijām, tomēr tas netiek atklāti atzīts. Pēc viņa domām, šis kontrasts izgaismo Putina pretenzijas, salīdzinot ar gadījumiem, kad citu valstu līderi īsā laikā panākuši politiskus rezultātus citos reģionos, tostarp Latīņamerikā. Tas, Daukšta ieskatā, pastiprina Putina nespēju piekrist viņam neizdevīgam miera procesam un veicina centienus panākt kaut vai simbolisku militāru panākumu.

Daukšts uzsvēra, ka Krievijā karš ir pārvērties par ideoloģisku karu, kurā tiek kultivēts priekšstats par Krieviju kā īpašu civilizāciju ar īpašu misiju un krieviem kā īpašu tautu. Šāds pārākuma naratīvs, pēc viņa domām, strukturāli līdzinās idejām, kuras vēsturē balstījušās uz citu tautu noniecināšanu, tostarp priekšstatam, ka «pārējie ir necilvēki». Vēsturnieka ieskatā krievu pārākuma apziņa ir kļuvusi par spēcīgu sabiedrību apvienojošu domu gaitu un vienlaikus par vienu no smagākajiem faktoriem, kas nosaka kara psiholoģisko fonu Krievijā.

Viņaprāt, viens no būtiskākajiem Krievijas propagandas panākumiem ir ilgstoši veidotais priekšstats, ka karš nav vērsts tikai pret Ukrainu, bet gan, ka ar Ukrainas starpniecību pret Krieviju un tās ideoloģiju — tā dēvēto «krievu pasauli» — karo Eiropa. Viņš akcentēja, ka šajā naratīvā ASV, kas iepriekš konsekventi tika izmantotas kā galvenais propagandas ienaidnieks, ir atkāpušās otrajā plānā, savukārt Eiropa tiek attēlota kā galvenais šķērslis, kas neļauj Krievijai atjaunot Padomju Savienības varenību.