Četros mēnešos Latvijas četru lielāko banku klientiem izkrāpti 2,4 miljoni eiro

Kopumā īstenoti gandrīz 1500 krāpšanas gadījumi. Savukārt 740 gadījumi par kopumā 926 000 eiro tika novērsti.

«SEB bankas» Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis informē, ka populārākie krāpnieku saziņas kanāli ar klientiem joprojām paliek telefons un īsziņas. Tomēr pēdējā laikā redzama arī jauna aktivitāte — krāpnieku izveidotas viltus internetbankas lapas, kuras bieži parādās kā pirmā izvēles iespēja, kad klients meklē savu banku «Google».

Pateicoties izglītojošām aktivitātēm, klienti arvien biežāk spēj atpazīt gan krāpnieku zvanus, gan e-pastus, gan īsziņas, skaidro Pelcis. Liela daļa iemācījusies, ka nedrīkst atvērt nezināmās saites, kas atsūtītas e-pastā vai īsziņā, ka nedrīkst nosaukt savus piekļuves datus zvanītajiem un nedrīkst ļaut attālināti pieslēgties savam datoram, lai it kā palīdzētu veikt maksājumus uz investīciju platformām. Tāpēc krāpnieki kļūst arvien radošāki.

Pelcis informē, ka jauna tendence, kas novērota Latvijā, ir viltus internetbankas lapas. Meklējot savu internetbanku «Google», šīs viltotās lapas nereti parādās kā pirmais meklēšanas rezultāts. Bieži vien cilvēkiem ir ieradums — ātri ierakstīt Google «seb ibanka» un tad atvērt pirmo saiti, ko piedāvā meklētājs. 

«Apzinoties šādu darbības modeli, krāpnieki izmanto dažādus paņēmienus, lai apmānītu banku klientus. Viens no paņēmieniem ir apmaksāta «Google» reklāma. Proti, samaksājot par reklāmu «Google», krāpnieki panāk, ka tieši viņu piedāvātā viltus saite meklētājā tiek uzrādīta kā pirmā, kad klients ierakstījis noteiktus atslēgvārdus,» skaidro Pelcis.

Viņš norāda, ka būtībā šī krāpšanas metode ir pikšķerēšana, tikai šajā gadījumā cilvēkiem netiek nosūtīti e-pasti ar aicinājumu atvērt saites. Tā vietā, izmantojot cilvēku vajadzību apmeklēt internetbanku, krāpnieki panāk, ka meklētājā kā pirmais rezultāts parādās viņu izveidotā viltus internetbanka, nevis īstā lapa.

Šādos un jebkuros līdzīgos gadījumos, banka veic visas iespējamās darbības, lai pasargātu klientus un apturētu krāpnieciskās lapas darbību, tajā skaitā informējot gan «Google», gan citas iesaistītās puses.

Lai nekļūtu par krāpnieku upuri vienmēr jābūt «pozitīvi aizdomīgiem», uzsver Pelcis. Proti, nevajag ticēt labiem piedāvājumiem, ja runa ir par iespēju ātri un daudz nopelnīt, kā arī vienmēr jāpārbauda saites, kurās plānots ievadīt savus datus. Tas attiecas gan uz interneta veikaliem, kuros plānots iepirkties, gan uz citām interneta lapām.

Jau ziņots, ka krāpnieki izveidojuši viltotas «SEB bankas» internetbankas lapas, kuras parādās, ievadot «Google» meklētājā «seb ibanka». 

Tāpat kopš aprīļa Valsts policijā vērsušies vairāki desmiti iedzīvotāji, kuriem izkrāpta nauda, izmantojot viltus «Luminor» internetbanku.

Tāpat ziņots, ka Latvijā četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumu, pagājušajā gadā izkrāpto līdzekļu apmērs sasniedza 11,1 miljonu eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Vienlaikus pērn izdevies novērst krāpšanas mēģinājumus 3,3 miljonu eiro apmērā.

Kopumā četrās lielākajās Latvija bankās pērn konstatēti 3180 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 950 333 eiro. Tāpat konstatēts 1281 investīciju krāpšanas gadījums, izkrāpjot 4 459 278 eiro, un 785 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 654 550 eiro.

Savukārt pagājušā gada laikā izdevies novērst 4069 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 186 506 eiro, 1712 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 889 094 eiro un 175 citus krāpšanas mēģinājumus par 181 646 eiro.