Cēsis iesniedz pieteikumu kļūšanai par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027

Cēsis bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas pieņēma lēmumu kandidēt uz EKG 2027 jau 2019.gada maijā. Savukārt pirms nedēļas darba grupas izstrādāto pieteikumu vienbalsīgi atbalstīja Cēsu novada domes deputāti.

Abramovs atgādināja, ka aprīļa beigās Cēsu viduslaiku pils zvaigžņotajā Mestra zālē sadarbības manifestu parakstīja Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas pašvaldību vadītāji. Tāpat, izstrādājot pieteikumu, panākta sadarbības vienošanās ar vairāk nekā 50 Eiropas pilsētām un starptautiskajām organizācijām.

Cēsis jau otro reizi piedalās EKG konkursā. Kopā ar Liepāju un Rīgu Cēsis 2008.gadā sacentās, lai kļūtu par EKG 2014, un tolaik titulu ieguva Rīga. Kad Cēsis konkursam pieteicās pirmo reizi, tā bija līdz tam mazākā pilsēta, kas jebkad izvirzījusi savu kandidatūru kļūšanai par EKG, pauda pašvaldības pārstāvis.

Šo gadu laikā Cēsu kultūras dzīve kļuvusi ievērojami bagātāka un intensīvāka. Būtiski audzis arī apkārtējo novadu kultūrvietu piedāvājums, vietējā mēroga un starptautiskā atpazīstamība un nozīmība, kā arī augusi spēja rīkot augsta līmeņa notikumus, uzsvēra Abramovs.

Pieteikuma galvenā koncepcija ir «XXII gadsimts», kas nozīmē jautājumu uzdošanu ne tikai nākamajiem pieciem, bet nākamajiem 70 gadiem. Tā ietver divu paaudžu nomaiņu un sadarbību, pagātnes pieredzes un mantojumu apzināšanu un izprašanu cerībā, ka, iespējams, cilvēks, kurš mācās visu mūžu un nestāda sevi augstāk par dabu un kuram kultūra nenozīmē uzvaru pār dabu un rūp tas, kas notiek ne tikai viņa pilsētas robežās, bet arī otrā pasaules malā, ir jau dzimis, skaidroja Abramovs.

Cēsu programma balstās uz pieciem pīlāriem — «Lielais jautājums», «Mācīšanās», «Cilvēka daba», «Atjaunošanās», «Tuvais kosmoss». Kultūras koncepcija paredz uzdot jautājumus un meklēt iespējamās atbildes projicētajam 22.gadsimtam. Piecas tematiskās līnijas 22.gadsimta meklējumos aptver vidi un ekosistēmu, mūsdienu politiskās kultūras un jaunas kultūras izpratnes jautājumus.

Tādējādi ieliekot pamatus, lai maza vieta varētu kļūt par paraugmodeli — dodot iespēju tai kļūt lielai, tādai nekļūstot fiziski vai urbāni, jo 20.gadsimta beigu un 21.gadsimta pirmās puses globālie procesi parādījuši, ka «mazs» ir jaunais «liels».

Būtiskāko lomu kultūras programmas izveidē ieņem cēsnieki, Cēsu un apkārtnes kultūras organizācijas un novada biedrības.

«Cēsīm ir jākandidē Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam aiz cieņas pret pilsētas ēkās iekausēto laiku, ko tur gadsimtu garumā mūrējušas Latvijas radošās un kultūras zvaigznes,» stāsta pašvaldības vecākais komunikācijas speciālists un Cēsu EKG darba grupas dalībnieks Abramovs.

Cēsu kultūras centra vadītāja un EKG darba grupas dalībniece Zane Neimane uzsvēra, ka Cēsu galvenā bagātība ir tās cilvēki. «Pēdējā pusgada laikā esam piedalījušies neskaitāmās sarunās ar dažādām cēsnieku grupām, noorganizējām pirmo Cēsu iedzīvotāju Kultūrdienu, cēsnieki rotāja Ziemassvētku eglītes ar EKG zvaigznēm. Tāpat cēsniekiem bija iespēja iesaistīties pieteikuma tapšanā un izteikt savu viedokli virtuāli, to darot Cēsu EKG mājas lapā cesis2027.lv», piebilda  Neimane.

Cēsu EKG pieteikuma izveides darba grupas vadītājs ir Atis Egliņš-Eglītis. Tāpat darba grupā strādā Abramovs, Dita Trapenciere, Evija Taurene, Gints Grūbe, Inga Cipe, Jānis Ķīnasts, Juris Žagars un  Neimane.

Cēsu pieteikuma grafikas dizaina autore ir Alise Ķīnasta. Lielākās daļas fotogrāfiju autore ir Anete Rūķe.

Kā vēstīts, Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums 2027.gadā tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai.

Cēsis dibinātas 1206.gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā un Latvijas karoga dzimtene.