«Bite Latvija»: Krāpnieki ar viltotām «Facebook» ielogošanās lapām pārņem uzņēmumu reklāmas kontus

Lai iegūtu piekļuves datus, krāpnieki izmanto viltotas «Facebook» ielogošanās lapas.

«Bite Latvija» iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš norāda, ka pārņemtos reklāmas kontus krāpnieki to izmanto, lai uz uzņēmumu rēķina izvietotu krāpnieciskas reklāmas, tā radot tiem būtiskus finansiālus zaudējumus un apkrāpjot citus.

Šogad jūlijā «Bite Latvija» drošības risinājums «Antivīruss Plus» bloķēja vairāk nekā 56,2 miljonus kiberapdraudējumu, salīdzinot ar 13,6 miljoniem kiberrisku 2025. gada jūlijā. Vienlaikus kiberincidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» novērojumi liecina, ka Latvijā joprojām dominē pikšķerēšanas uzbrukumi un datu zādzības, kā arī pieaug sociālās inženierijas un identitātes kompromitēšanas radītie riski, min uzņēmumā.

«Bite Latvija» atzīmē, ka viens no šādiem riskiem ir sociālajos medijos — «Meta Business» kontu pārņemšana no uzņēmumu darbiniekiem, kuri pārvalda «Facebook» lapas un reklāmas kontus. Uzbrukums parasti sākas ar šķietami steidzamu paziņojumu, piemēram, e-pastu vai ziņu ar brīdinājumu, ka uzņēmuma lapa ir pārkāpusi platformas noteikumus un drīzumā tiks bloķēta. Lai it kā novērstu konta slēgšanu, saņēmējs tiek aicināts nekavējoties apstiprināt savu identitāti. Saite aizved uz viltotu vietni, kas atdarina «Facebook» autorizācijas lapu, lietotājam radot iespaidu, ka viņš atrodas oficiālajā «Meta» vidē.

Eriņš uzsver, ka pikšķerēšanas shēma ir sevišķi bīstama, jo krāpnieki ļoti precīzi atdarina «Facebook» vizuālo identitāti, savukārt krāpnieciskie paziņojumi var tikt saņemti pat no oficiālā «Meta» domēna, lai gan tajos ietvertās saites ved uz viltotām vietnēm.

Pārņemot viena administratora «Facebook» kontu, krāpnieki var iegūt piekļuvi visām ar to saistītajām uzņēmuma lapām, reklāmas kontiem un citiem «Meta» resursiem, kurus konkrētais administrators ir tiesīgs pārvaldīt. Tā kibernoziedznieki var mainīt konta iestatījumus, ierobežot citu administratoru piekļuvi, publicēt saturu uzņēmuma vārdā, kā arī izmantot uzņēmuma reklāmas kontus krāpniecisku reklāmas kampaņu īstenošanai. Ja kontam ir piesaistīta uzņēmuma maksājumu karte, reklāmu izmaksas tiek segtas no tās, tādējādi īsā laikā radot uzņēmumam ievērojamus finansiālus zaudējumus un radot krāpniekiem iespējas apkrāpt citus cilvēkus.

Eriņš min, lai pasargātu sevi un uzņēmuma kontus sociālajos medijos no krāpniekiem, pirms steigties ar «Facebook» piekļuves datu ievadīšanu rūpīgi jāpārbauda tīmekļvietnes adrese. Jāņem vērā, ka krāpnieciski paziņojumi var tikt saņemti arī no oficiāla domēna, tāpēc drošāk ir neizmantot autentifikācijas saites, kas iekļautas negaidīti saņemtos un aizdomīgos paziņojumos, un konta statusu pārbaudīt, pašam ievadot tīmekļvietnes adresi un atverot «Facebook» vai «Meta Business» platformu.

Tāpat uzņēmumiem būtiski ir ieviest daudzfaktoru autentifikāciju un regulāri pārskatīt administratoru piekļuves tiesības, atstājot tikai tās, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai. Līdzās tam svarīgi ir regulāri apmācīt darbiniekus atpazīt pikšķerēšanas mēģinājumus, īpašu uzmanību pievēršot darbiniekiem, kuriem ir tiesības pārvaldīt uzņēmuma kontus sociālajos medijos, reklāmas kontus un citus biznesa resursus.

Ja rodas aizdomas, ka kontu pārņēmis krāpnieks, nekavējoties jānomaina parole un jāpārbauda, vai kontam nav pieslēgušās nepazīstamas ierīces. Tāpat jāpārskata reklāmas kontā veiktās darbības un maksājumi, un par neatļautām darbībām nekavējoties jāziņo «Meta». Ja no uzņēmuma maksājumu līdzekļiem jau veikti neatļauti maksājumi, pēc iespējas ātrāk jābloķē maksājumu karte un jāsazinās ar banku, norāda Eriņš.

Jau ziņots, ka «Bite Latvija» apgrozījums pagājušajā gadā bija 209,825 miljoni eiro, kas ir par 14,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa bija 24,703 miljoni eiro, kas ir par 26,7% mazāk nekā 2024. gadā.

Kompānija reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro. «Bite Latvija» vienīgais īpašnieks ir Lietuvas «Bite group», kas pieder globālam aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam «Providence Equity Partners».