Bartaševiča jauno politisko partiju «Kopā Latvijai» nodibina 217 dalībnieki

Kā aģentūrai LETA pēc partijas dibināšanas kongresa sacīja Bartaševičs, kavēšanās ar partijas reģistrēšanu nebūs — līdzko notārs sagatavos dokumentus, tie tiks iesniegti Uzņēmumu reģistrā. Dibinātāju sarakstā esot 217 dalībnieku, tajā skaitā deputāti no Jēkabpils, Ludzas un Rēzeknes pašvaldībām. 

«Līdzko partija tiks piereģistrēta, mēs sāksim aktīvi darboties kā politiskais spēks,» teica Bartaševičs, uzsverot, ka jaunajai partijai programma «diezgan atšķiras no citām partijām», un tai ir «sava recepte, kā ārstēt Latvijas ekonomiku un konsolidēt sabiedrību».

Partijas valdē ievēlēts Bartaševičs, kā arī bijušie «Saskaņas» politiķi Andrejs Klementjevs, Jekaterina Ivanova, Karīna Bartkeviča, Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs, Rēzeknes novada domes deputāts Zigfrīds Lukaševičs, Salaspils novada domes deputāte Ludmila Fedorkova, bijusī Ludzas domes priekšsēdētāja Jevgenija Kušča, iepriekš bezpartejiskais Jēkabpils domes deputāts Andrejs Gavrilovs, kurš vēlēšanās startēja no «Saskaņas» saraksta, SIA «Olimpiskais sporta centrs Rēzekne» valdes locekle Jekaterina Meirāne, kā arī Dmitrijs Arestovs un Ināra Mickāne. 

Bartaševičs uzsvēra, ka partijai galvenais mērķis ir apvienot visus spēkus un izveidot vienotu politisko nāciju, kurā nav diskriminācijas pēc nacionālajām, sociālajām vai reliģiskajām pazīmēm. Tāpat iecerēts efektīvs valsts ekonomiskais modelis, vienkārša un stabila nodokļu sistēma, kā arī pievilcīgs investīciju klimats. 

Partijai būtiska būšot sociālā aizsardzība, labklājības veicināšana, kā arī izglītības pieejamība un kvalitāte. Svarīgākais uzdevums esot integrēt starptautiskos standartus nacionālo minoritāšu jomā. 

Klementjevs iepriekš pastāstīja, ka partijai esot plāns vairāk runāt par ekonomiskiem, saimnieciskiem jautājumiem, apejot ārpolitiku un atsevišķus «sarežģītus» jautājumus. Ārpolitikā visu izlemjot Eiropas Savienība un Brisele, bet nacionālās drošības jautājumus risinot Vašingtona un NATO, tāpēc partija «Kopā Latvijai» risināšot ekonomiskos, iekšpolitiskos un sociālos jautājumus. Dibinātāju pārstāvis uzskata, ka pēc šādas partijas būs lielāks pieprasījums, kad karš Ukrainā beigsies un cilvēki sāks meklēt atbildes uz jautājumu «Kāpēc mēs tā dzīvojam?». Partija gribot atgriezties pie vecās diskusijas par to, kas notiek mājās, Latvijā.

Partijas dibinātāji cer ar šādu pieeju izkļūt no vēlētāju etniskā balsojuma, kāds līdz šim esot pastāvējis Latvijā. «Mēs esam aizkavējušies. Pēdējās vēlēšanas Lietuvā un Igaunijā parādīja, ka viņiem sen nav etniskā balsojuma,» uzskata Klementjevs.

Atbilstoši politisko partiju likumam, par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi, un to skaits nedrīkst būt mazāks par 200.