Atbalsta likumprojektu par Pētera baznīcas nodošanu LELB un Vācu draudzes nodibinājumam

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, nodibinājumam tiks nodotas Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības.

Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) skaidro, ka deputātiem nācās pieņemt «izsvērtu un atbildīgu lēmumu», izdarot izvēli starp diviem nozīmīgiem baznīcas iespējamajiem juridiskajiem īpašniekiem — Rīgas valstspilsētas pašvaldību un nodibinājumu, ko izveidojusi LELB un LELB Vācu draudze.

«Rīgas Svētā Pētera baznīca ir nozīmīgs simbols, un, lemjot par piemērotāko risinājumu, svarīgi salāgot visas intereses, ņemot vērā arī to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir celta, uzturēta un līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi kā luterāņu draudzei piederoša baznīca. Būtiski, lai baznīca varētu pildīt dievnama funkcijas. Vienlaikus nedrīkst zaudēt arī nozīmīgo lomu, kas tai ir kā kultūrvēstures piemineklim un tostarp arī pasākumu norises vietai,» pauž Ašeradens akcentējot, ka jautājums par baznīcas juridisko piederību rūpīgi skatīts arī komisijas izveidotajā darba grupā.

Pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes veiktā Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabātības stāvokļa vērtējuma var secināt, ka baznīca pašlaik atrodas kritiskā stāvoklī un to steidzami nepieciešams restaurēt, norāda Ašeradens, uzsverot, ka baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas ir iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā un ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs» un valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa «Vecrīgas arheoloģiskais komplekss» teritorija un daļa.

Iecerētā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību. Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu baznīcas nodibinājumam, zemesgrāmatā plānots izdarīt atzīmi par to, ka šis nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģiskā pieminekļa daļa.

Likumā plānots nostiprināt pienākumu nodibinājumam nodrošināt nekustamā īpašuma kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, atjaunošanu, jo īpaši restaurāciju, kā arī nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas publisku pieejamību. Tāpat nodibinājumam paredzēti citi pienākumi, tostarp izstrādāt un saskaņot ar Kultūras ministriju (KM) īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju, kā arī ik gadu sniegt ministrijai pārskatu par paveikto.

Pār nekustamā īpašuma izmantošanas un atbilstošu restaurācijas darbu veikšanu ir plānota arī parlamentārā uzraudzība, nosakot, ka KM kā uzraugošā institūcija izvērtē un reizi gadā sniedz atzinumu Izglītības komisijai par nodibinājuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

Likumprojekts paredz regulēt arī jautājumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcai pieguļošo teritoriju, nosakot, ka tās galvenais izmantošanas veids ir sakrālas celtnes vizuālās uztveres un darbības nodrošināšana. Tajā plānots iekļaut arī ierobežojumus, tostarp aizliegumu būvēt pieguļošajā teritorijā jaunas būves.

Plānots, ka finansējumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanai un uzturēšanai nodrošinās un piesaistīs nodibinājums, savukārt nekustamajā īpašumā veiktās saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus drīkstēs izmantot tikai baznīcas atjaunošanai, uzturēšanai un publiskas pieejamības nodrošināšanai.

Lai Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāskata Saeimā otrajā un trešajā lasījumā.