«Atklāti runājot, ja neskaita ASV karaspēka ienākšanu Ukrainā, es neesmu pārliecināts, ka viņu [Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu] varēja atturēt,» ASV Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejā sacīja Milijs.
«Tas bijis viņa ilgtermiņa mērķis (..). Domāju, ka ideja atturēt Putinu no iebrukuma Ukrainā — atturēt viņu no ASV puses — prasītu izmantot ASV militāros spēkus un riskēt ar bruņotu konfliktu ar Krieviju, ko es neieteiktu,» norādīja Milijs, kura sacīto plašāk atspoguļojis laikraksts «New York Post» un raidorganizācija BBC.
Viņaprāt, tagad ASV vajadzētu apsvērt iespēju paplašināt savu militāro klātbūtni Austrumeiropā, lai aizsargātos pret Krievijas agresiju. Jo īpaši nepieciešams palielināt tur izvietoto militāro bāzu skaitu.
BBC norāda, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Pentagons nolēmis pārskatīt Eiropā dislocētā militārā kontingenta lielumu, atzīstot, ka iespējams vai nu palielināt amerikāņu klātbūtni reģionā, vai arī pārdislocēt daļu tur jau esošo karavīru.
Pēc Milija domām, ar regulāru kontingenta rotāciju var arī iztikt bez jaunu pastāvīgo bāzu izvietošanas un aprobežoties ar pagaidu bāzēm.
Tajā pašā laikā amerikāņu ģenerālis ir pārliecināts, ka tādas Austrumeiropas valstis kā Polija, Rumānija un Baltijas valstis labprāt uzņemsies šādas paplašināšanās finansēšanas nastu.
Milijs arī uzskata, ka konflikts Ukrainā ilgs vairāk nekā gadu: «Es neteikšu par gadu desmitiem, bet vismaz vairākus gadus — noteikti,» uzskata Milijs.
Milijs norādīja, ka Maskava ilgstoši un regulāri ir pieprasījusi ASV un NATO kopumā samazināt militāro klātbūtni Eiropā. Viņaprāt, tas viss liecina par ieilgušu konfliktu reģionā, kas sniedzas tālu aiz Ukrainas robežām.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.