«AstraZeneca»: Palielinātam trombozes riskam vakcinētajiem nav pierādījumu

Uzņēmums atzīmē, ka savas vakcīnas drošumu nepārtraukti uzrauga un pievērš tam vislielāko uzmanību.

Pamatojoties uz to gadījumu skaitu, par kuriem uzņēmums ir saņēmis ziņojumus līdz 8.martam, līdz šim starp vakcīnu saņēmušajiem cilvēkiem ES un Lielbritānijā ir bijuši 15 dziļo vēnu trombozes un 22 plaušu embolijas gadījumi. Šis skaits ir daudz mazāks par to, kas būtu dabiski paredzams tik lielā populācijā, un ir līdzīgs tam, kas novērots pēc citu reģistrēto Covid-19 vakcīnu ievadīšanas.

Turklāt klīnisko pētījumu laikā trombozes gadījumu ir bijis maz, un vakcinēto cilvēku grupā to skaits ir bijis mazāks nekā nevakcinētajiem cilvēkiem. Vairāk nekā 60 000 iekļauto dalībnieku nav novērota arī lielāka asiņošanas sastopamība.

Uzņēmuma Medicīnas nodaļas galvenā speciāliste Anna Teilore norāda, ka «pašlaik mūsu vakcīnu ES un Lielbritānijā ir saņēmuši aptuveni 17 miljoni cilvēku un ziņotais šajā grupā novēroto trombu rašanās gadījumu skaits ir mazāks par simtiem gadījumu, kuri varētu būt paredzami kopējā populācijā».

«Pandēmijas rakstura dēļ atsevišķiem gadījumiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, un mēs sabiedrības drošības vārdā rīkojamies plašāk, nekā to paredz reģistrēto zāļu drošuma uzraudzības standartprakse attiecībā uz ziņošanu par vakcīnas izraisītām nevēlamām blakusparādībām,» skaidro Teilore.

Tāpat viņa atzīmē, ka ne Eiropā, ne arī pārējā pasaulē nav bijušas apstiprinātas ar kādu šīs vakcīnas sēriju saistītas problēmas. Papildu pārbaudes veicis gan uzņēmums, gan neatkarīgās Eiropas veselības aprūpes uzraudzības iestādes, bet nevienā no šīm atkārtotajām pārbaudēm nav konstatēts nekas satraucošs, atzīmē uzņēmuma pārstāve.

Viņa tostarp norāda, ka vakcīnas ražošanas laikā uzņēmumā, pie tā sadarbības partneriem un vairāk nekā 20 neatkarīgās laboratorijās tiek veiktas vairāk nekā 60 kvalitātes pārbaudes. Visām pārbaudēm jāatbilst visstingrākajiem kvalitātes kontroles kritērijiem, un to dati pirms katras vakcīnas sērijas izlaišanas attiecīgajā valstī neatkarīgai izskatīšanai tiek iesniegti katras valsts vai reģiona uzraudzības iestādēs.

Pirmajā vietā vienmēr ir sabiedrības drošība. Uzņēmums stingri kontrolē šo jautājumu, tomēr pieejamie dati neapstiprina, ka iepriekšminēto nevēlamo blakusparādību iemesls ir vakcīna. Pandēmijas pārvarēšanai ir būtiski, lai cilvēki vakcinētos līdz ko ir uzaicināti to darīt.

Nākamajā nedēļā Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļvietnē saskaņā ar ārkārtējiem caurskatāmības pasākumiem attiecībā uz Covid-19 tiks publicēts ikmēneša ziņojums par vakcīnas drošumu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka «AstraZeneca Latvija» apgrozījums 2019.gadā bija 1 833 723 eiro, bet peļņa — 150 478 eiro. Uzņēmums reģistrēts 2009.gadā un tā pamatkapitāls ir 678 709 eiro. «AstraZeneca Latvija» ietilpst «AstraZeneca Continent B.V.». «AstraZeneca Latvija» amatpersonas ir Pēteris Kļaviņš un Igaunijas pilsonis Kūns Vahers.

Jau ziņots, ka līdz šim vairākas Eiropas valstis, tostarp Dānija, Norvēģija, Islande, Īrija un Vācija paziņojušas, ka piesardzības nolūkos uz laiku aptur vai plāno apturēt potēšanu ar «AstraZeneca» Covid-19 vakcīnu, jo dažiem pacientiem pēc potēšanās izveidojušies asins recekļi. Igaunija ieteikusi neizmantot «AstraZeneca» vakcīnu pret Covid-19 cilvēkiem ar trombozes risku, bet neplāno apturēt šīs vakcīnas izmantošanu.

Tikmēr Latvijā pēc Austrijas zāļu uzraudzības kompetentās iestādes lēmuma apturēt «AstraZeneca» vakcīnas vienas sērijas izmantošanu Veselības inspekcija un Zāļu valsts aģentūra 9.martā «papildu piesardzības nolūkā» uz laiku apturēja konkrētās sērijas medikamentu izmantošanu. 12.martā ZVA paziņoja, ka Latvija pašlaik neplāno kopumā apturēt potēšanu ar «AstraZeneca» Covid-19 vakcīnu.

Pasaules Veselības organizācija paziņojusi, ka nav atrasta cēloņsakarība starp vakcīnu un trombu veidošanos, un uzskata, ka nav iemesla apturēt potēšanu ar «AstraZeneca» Covid-19 vakcīnu.