Ašeradens: Kariņa lēmums pamest «Vienotības» valdi bija subjektīvi emocionāli motivēts

Viņš sacīja, ka ar izpratni izturas pret Kariņa lēmumu pārtraukt darbību aktīvajā politikā un pievērsties darbam privātajā sektorā.

Savukārt, komentējot Kariņa motivāciju, Ašeradens teica, ka tie bijuši «subjektīvi emocionāli motivēti argumenti cilvēkam, kurš nav aktīvi piedalījies budžeta procesā».

Ašeradens uzsvēra, ka budžeta veidošanas procesā notikušas aktīvas debates gan partijas iekšienē, gan valdībā, gan ar visām iesaistītajām pusēm, tāpēc tas jāvērtē kā labs budžets. Kariņš šajā procesā nav piedalījies.

Ašeradens sacīja, ka ar 2025.gada budžetu Latvijas iedzīvotāji var justies drošāki, jo daudz līdzekļu atvēlēts iekšējai un ārējai drošībai. Partijas «Vienotība» vadītājs uzsvēra, ka, neraugoties uz ļoti sarežģītiem apstākļiem, nodokļu pārskatīšanas rezultātā izdevies rast iespēju palielināt ienākumus gandrīz visām iedzīvotāju grupām.

Jautāts, vai Kariņa lēmums pamest partijas valdi nozīmēs arī viņa izstāšanos no partijas, Ašeradens sacīja, ka par to viņam nav ziņu, un ar Kariņu par to nav runāts. Ašeradens piebilda, ka Kariņš kopš pavasara nav piedalījies partijas valdes darbā, bet viņa iesniegums par valdes pamešanu tiks izskatīts valdes sēdē pirmdien, 9.decembrī.

Jau ziņots, ka Kariņš nolēmis atkāpties no partijas «Vienotība» valdes, jo vairs neatbalstot šīs partijas īstenoto politiku.

Par šo savu lēmumu Kariņš paziņojis tviterī, paužot viedokli, ka «ir smaga kļūda samazināt nākotnes pensiju iemaksas un nopietni celt nodokli kapitāla krājējiem». Ar Kariņa kritizētajām iecerēm nāca klajā «Jaunās vienotības» (JV) vadītā valdība, plānojot nākamā gada budžetu.

Kariņš ar «Vienotību» bija saistīts kopš tās izveidošanas. Viņš bija viens no «Vienotības» priekšteces — partijas «Jaunais laiks» — dibinātājiem. Pārstāvot šīs partijas, Kariņš ieņēmis vairāku ministru amatus, kā arī bijis ievēlēts vairākos Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumos.

Par Latvijas Ministru prezidentu Kariņš kļuva 2019.gada sākumā un aizvadīja šajā amatā nepilnus piecus gadus. 2023.gada rudenī pēc viņa atkāpšanās no Ministru prezidenta amata valdības vadīšanu pārņēma Kariņa partijas biedre, pašreizējā premjere Evika Siliņa, bet Kariņš viņas valdībā kļuva par ārlietu ministru.

No ārlietu ministra amata Kariņš šogad atkāpās līdz ar lidojumu skandālu. Pēc tam viņš īsu brīdi pastrādāja par Saeimas deputātu, līdz augustā nolika mandātu un pameta politiku, bet septembrī pievienojās stratēģiskās komunikācijas konsultāciju kompānijai «Kreab». Kariņš «Kreab» esot vecākais padomnieks, kurš konsultē klientus ģeopolitikas, Eiropas Savienības politikas un citos politikas jautājumos.

Iepriekš Latvijas Televīzija ziņoja, ka Kariņš bijis saraksta augšgalā starp kandidātiem NATO ģenerālsekretāra vietnieka amatam, tomēr šo amatu viņš neieguva. Kariņam esot bijušas labas izredzes tikt apstiprinātam, taču beigās, pēc neoficiālām ziņām, visticamāk, ievērojot dzimumu līdztiesības principu, izlemts par labu sievietei ģenerālsekretāra vietnieka amatā.

Kā liecina «Firmas.lv» dati, «Vienotības» valdē ir ievēlēti 15 cilvēki. Valdē darbojas tās priekšsēdētājs finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Kariņš, Ministru prezidente Siliņa, EP deputāte Inese Vaidere, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Saeimas deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jānis Reirs, Edmunds Jurēvics, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis un Raimonds Čudars, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Rīgas domes deputāts Olafs Pulks.

«Vienotība» ir lielākā JV ietilpstošā partija, un JV ir visplašāk pārstāvētais politiskais spēks pašreizējā Saeimas sasaukumā. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veidotajā pētījumu centra SKDS jaunākajā partiju reitingā JV ierindojās trešajā vietā aiz Saeimas opozīcijas partijām «Nacionālā apvienība» un «Latvija pirmajā vietā». Mēnesi iepriekš vēl JV partiju reitingā ieņēma līdera pozīciju.