Satiksmes ministrija skaidro, ka «Rail Baltica» projekts Latvijā aptver teritoriju 265 kilometru garumā, līdz ar to neizbēgami tiek skarti nacionālie dabas resursi, tai skaitā aizsargājamie koki.
Aizsargājamiem kokiem ir noteikts īpašs aizsardzības statuss, un to izmantošanu regulē ārējie normatīvie akti. Atbilstoši likumam «Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām» aizsargājamo koku aizsardzības prasības ir piemērojamas ne tikai pašam kokam, bet arī teritorijai ap koku 10 metru rādiusā, skaitot no koka vainaga projekcijas. Savukārt aizsargājamās teritorijas statusu var likvidēt tikai tad, ja zudusi aizsargājamās teritorijas vērtība.
Satiksmes ministrija skaidro, ka faktiski aizsargājamu koku atļauts nocirst ar DAP atļauju tikai gadījumā, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamu situāciju. Citus izņēmuma gadījumus, tajā skaitā, lai nodrošinātu nacionālo interešu objekta realizāciju, normatīvais regulējums šobrīd neparedz. Tādēļ «Rail Baltica» projekta sekmīgai īstenošanai nepieciešams veikt grozījumus, lai noteiktu izņēmumu aizsargājamo koku ciršanas aizliegumam.
Paredzēts noteikt, ka šī būs pagaidu norma, kas būs spēkā līdz 2030.gada 31.decembrim.
«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka «Rail Baltica» dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.