Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs: Krievijas izplata retoriku par gatavību karot pret Eiropu, bet tuvākajā laikā lielāki riski ES būs hibrīduzbrukumi

Atbildot uz jautājumu par arvien saspringtākajām Krievijas un ES attiecībām, Kapustāns atgādināja, ka pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas un PSRS sabrukuma situācija bijusi teju pretēja — Krievijai ar ES bijušas daudzkārt labākas attiecības nekā ar NATO. Viņš norādīja, ka tolaik ES lielās valstis, tostarp Vācija un Francija, aktīvi investējušas Krievijā, tur darbojušās lielas kompānijas un Krievija bijusi ieinteresēta sadarboties ar ES.

Kapustāns uzsvēra, ka situācija būtiski mainījās pēc 2022. gadā sāktā pilna mēroga kara Ukrainā. Lai gan ES tiek kritizēta kā liela un birokrātiska organizācija, kurai 27 dalībvalstu dēļ ir grūtāk ātri vienoties, viņš norādīja, ka ES pēc kara sākuma reaģēja stingri — pēc Kapustāna domām, pat stingrāk nekā ASV, ieviešot sankcijas, kas ar laiku tika pastiprinātas.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs sacīja, ka ES paredz pakāpeniski atteikties no Krievijas gāzes importa, atsevišķiem ierobežojumiem stājoties spēkā jau 2026. gadā, bet gala termiņu paredzot 2027. gadā, tostarp attiecībā uz valstīm, kas Krievijas gāzi patlaban vēl iegādājas, piemēram, Ungāriju un Slovākiju. Viņš uzsvēra, ka tas apliecina ES rīcībspēju un tās rīcībā esošo instrumentu spēku.

Kapustāns norādīja arī uz ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas ietekmi, atgādinot, ka laikā, kad Tramps oficiāli sāka darbu, ASV politika pret ES kļuva «diezgan nedraudzīga», un Krievija šo situāciju cenšas izmantot. Viņš skaidroja, ka sarunās par Ukrainu ASV cenšas risināt dialogu ar Krieviju, vienlaikus runājot arī ar Ukrainu, bet Eiropa tiek pastumta malā.

Kā piemēru Kapustāns minēja sākotnēji par 28 punktu plānu dēvētu ieceri, kurā bijis punkts par Ukrainas atjaunošanu, izmantojot ES līdzekļus. Pēc viņa paustā, tas radītu situāciju, kurā ASV kopā ar Krieviju vienojas par risinājumiem, bet maksātu ES, kas sarunās nemaz nav iesaistīta. Pasniedzējs uzsvēra, ka ES var sniegt finansiālu atbalstu tikai tad, ja tā pati ir iesaistīta lēmumu pieņemšanā, nevis gadījumos, kad citi izlemj, ka «Eiropa maksās».

Kapustāns norādīja, ka sarunās tiek likts uzsvars, ka Ukrainai jāaizmirst par dalību NATO, vienlaikus pieļaujot tās iespējamu iestāšanos ES. Viņš uzsvēra, ka lēmumu par Ukrainas uzņemšanu ES nepieņem ASV, bet gan ES institūcijas, tostarp Eiropas Parlaments, kā arī katra dalībvalsts. Eksperts piebilda, ka ASV varētu būt ietekme uz vairākām ES dalībvalstīm, tostarp Ungāriju, kas līdz šim centusies bloķēt Ukrainas virzību uz ES, un prognozēja, ka šādi mēģinājumi varētu turpināties.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs uzsvēra, ka uzņemšana ES notiek pēc Kopenhāgenas kritērijiem. Viņš norādīja, ka ASV «trumpis» jeb, kā Tramps mēdz teikt, «kārtis», ir ietekme uz vairākām ES dalībvalstīm, tostarp labas attiecības ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu un Itālijas premjerministri Džordžu Meloni, kā arī ietekme Polijā un Baltijas valstīs.

Vienlaikus Kapustāns akcentēja, ka ES lēmumu pieņemšanā liela ietekme ir Vācijai un Francijai, un pauda, ka Francija dažādos laikos ir gan sadarbojusies ar ASV, gan ar to konkurējusi, tāpēc, viņaprāt, francūži un citas ES dibinātājvalstis tik viegli nepieļautu situāciju, kurā ASV paziņo par Ukrainas uzņemšanu ES un tā automātiski notiek.

Eksperts norādīja, ka ES pastāv arī dažādi grupējumi, kas nevēlas Ukrainu redzēt ES sastāvā, un pauda neticību, ka Ukrainu tuvākajos gados varētu uzņemt ES. Viņš uzsvēra, ka iestāšanās process ir lēns, ilgs un sarežģīts, kā arī norādīja uz Ukrainas lielo lauksaimniecības sektoru, uzsverot, ka Ukrainas uzņemšana nozīmētu būtisku kopējo ES līdzekļu novirzīšanu Ukrainas lauksaimniekiem.

Kapustāns atgādināja, ka ES gan gāja Ukrainai pretī, ātri piešķirot kandidātvalsts statusu, tomēr norādīja uz Turcijas piemēru, kas arī ir kandidātvalsts, bet būtisku progresu ceļā uz iestāšanos ES nav panākusi. Viņš piebilda, ka Ukrainas gadījumā jāņem vērā arī korupcijas jautājumi, norādot, ka ir lasījis informāciju par iespējamu atbalsta līdzekļu daļēju izšķērdēšanu un elites labklājības pieaugumu, vienlaikus uzsverot, ka to nav iespējams simtprocentīgi droši pierādīt.

Atbildot uz jautājumu par Krievijas un ES attiecībām, Kapustāns sacīja, ka Krievija uz ES patlaban raugās ļoti negatīvi, jo ES ir ieviesusi plaša mēroga sankcijas. Viņš norādīja, ka nav redzējis signālus, ka ES būtu gatava tuvākajā laikā atcelt sankcijas pret Krieviju, pat ja ASV sarunās piedāvātu amerikāņu sankcijas ātri atcelt.

Kapustāns minēja arī ES noteiktos ierobežojumus gaisa satiksmē, norādot, ka Krievijas lidmašīnām ir liegta ES gaisa telpas izmantošana, kā arī citus ierobežojumus. Viņš pieskārās arī Baltkrievijas režīma īstenotajai nelegālās migrācijas instrumentalizācijai pēc viltotajām vēlēšanām, uzsverot, ka ES rīcībā ir spēcīgi instrumenti, ar kuriem tā apgrūtina Krievijas situāciju.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs norādīja, ka tirdzniecība starp ASV un Krieviju bijusi niecīga arī pirms kara, savukārt ES ģeogrāfiskās tuvības dēļ bijusi citā pozīcijā. Viņš sacīja, ka, lai gan pastāv dati par tirdzniecības turpināšanos, daudzas nozares ir izbeigušas tiešo sadarbību, un sankcijas darbojas kā nozīmīgas ekonomiskās sviras. Kapustāns netic, ka attiecības ar Krieviju varētu ātri atjaunot, norādot, ka Baltijas valstis, Polija un Ziemeļvalstis, viņaprāt, nebūtu ieinteresētas ātri atgriezties pie iepriekšējā modeļa.

Atbildot uz jautājumu par nākamā gada perspektīvu, Kapustāns sacīja, ka Krievija viennozīmīgi turpinās un pastiprinās hibrīduzbrukumus, jo atklātu karu tā īstenot nevar. Viņš uzsvēra, ka brīdinājumi par nepieciešamību piecu gadu laikā sagatavoties ir vērtējami kā aicinājums attīstīt kaujas spējas un stiprināt aizsardzību.

Eksperts norādīja, ka reģionāli par būtisku spēku var kļūt Baltijas valstis, Polija, Somija, Zviedrija un citas Ziemeļvalstis, ja tās spēj apvienoties, un akcentēja, ka no Eiropas lielvalstīm īpaši Vācija pastiprina savas kaujas spējas, tostarp, kā piemēru minot Vācijas brigādes veidošanu Lietuvā.