Viņš minēja, ka vairāku gadu garumā bijušas cerības, ka Latvija varētu iekļauties Ķīnas kravu piegāžu ķēžu sistēmā uz Eiropas tirgu. Tas esot bijis uzstādījums, kā Latvijai vajadzētu izmantot savu ģeogrāfisko atrašanās vietu.
«Bija arī sadarbības formāts «16+1″, kur Ķīna veidoja sadarbību ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, lai kaut kādā ziņā veidotu jaunā formāta Zīda ceļu. Baltijas valstis no šī formāta ir izstājušās, un realitāte šodien ir nedaudz cita,» skaidroja LDz vadītājs.
Viņš minēja, ka LDz ir ieinteresēts sadarbībā gan ar Kazahstānu, kas varētu kaut kādā mērā nodrošināt tranzīta kravu plūsmu nepārtrauktību, gan ar Ķīnu.
Tomēr, ņemot vērā ģeogrāfiju, viņš sacīja, ka šīs kravas nevar Latvija nokļūt nekā citādi kā caur Krievijas teritoriju. Savukārt
Krievija patlaban lieto visdažādākos līdzekļus, lai tranzīta kravu plūsmas Latvijas virzienā maksimāli ierobežotu, piebilda Grinbergs.
Tādējādi viņš rezumēja, ka LDz kā uzņēmums šajā jautājumā ir zemā starta pozīcijā.
LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc auditētiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga daudzkārtīgi — līdz 39,438 miljoniem eiro.
Vienlaikus LDz māteskompānijas apgrozījums 2024.gadā bija 155,101 miljons eiro, kas ir par 6,2% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt LDz zaudējumi pirms finanšu līdzsvara maksājumiem pērn pieauga par 81,4% — līdz 58,86 miljoniem eiro.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.