Viņa atzīmēja, ka šobrīd Latvijai nav aktīva tirgus ar Krieviju, un tas ietekmējis arī LDz, jo līdz šim uzņēmums bija ļoti bāzēts tieši uz šo tirgu. Tostarp LDz ietekmējušas arī pret Krieviju vērstās starptautiskās sankcijas. Pēc premjeres teiktā, ir jāmaina attīstības rādītāji un administratīvā uzturēšana.
Šie jautājumi skatīti arī Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē. Tostarp apspriežot, kā LDz varētu vairāk veidot industriālos parkus pie dzelzceļa. «Domāju, ka mums valdībā būs jāskata, kā to nosauca satiksmes ministrs, kā veidot sausās ostas — sasaistīt dzelzceļu ar tirdzniecības parkiem,» teica Siliņa.
Premjere gaida no satiksmes ministra šādu rosinājumu apkopošanu.
Jau vēstīts, ka LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc auditētiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga daudzkārtīgi — līdz 39,438 miljoniem eiro.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.