ZZS kopā ar opozīciju panāk prasības norādīt būvdarbu finansējuma izcelsmi atcelšanu

Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti no ZZS, partijas «Latvija pirmajā vietā», «Apvienotā saraksta» un «Stabilitātei». Pret grozījumiem balsoja 31 deputāts no koalīcijā ietilpstošās «Jaunās vienotības» un «Progresīvajiem».

Grozījumi paredz arī, ka privātpersonām, kuras būvē savām vajadzībām un pašas organizē būvdarbus, uzsākot būvniecību, vairs nebūs jānorāda finansējuma avots. Līdz šim šādu prasību noteica Ministru kabineta noteikumi. Grozījumu autori apgalvo, ka šī prasība neesot samērīga, jo būvniecības process var ilgt vairākus gadus un finansējuma avoti šajā laikā varot mainīties.

Prasība, sākot ēkas būvniecību, visām fiziskajām personām Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt naudas izcelsmi, par kuru plānots finansēt būvniecību, stājās spēkā šī gada 1. novembrī. Tas ir viens no pasākumiem, kas iekļauts ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, jo tiek uzskatīts, ka privātajā būvniecībā ir liela «pelēkā daļa».

Šī deklarēšanās notiek, BIS atzīmējot vienu vai vairākas no četrām piedāvātajām iespējām — «Algota darba ienākumi», «Ienākumi no saimnieciskās darbības», «Aizdevums» vai «Cits ienākumu veids».

Priekšlikums par finansējuma izcelsmes norādi privātpersonai BIS Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027. gadam tika iekļauts pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas kā profilakses pasākums, jo tas liek personai pārdomāt, vai būvniecībai plānotie līdzekļi ir legāli, noteikumu anotācijā bija norādījusi Ekonomikas ministrija, kuru vada ZZS politiķis Viktors Valainis.

Iepriekš koalīcijas deputāts Viesturs Zariņš (JV) norādījis, ka šī ir neierasta prakse — ar grozījumiem likumā labot Ministru kabineta noteikumus. Viņš pauda skepsi par aicinājumu atcelt prasību norādīt būvdarbu finansējuma izcelsmi, jo ir pārliecināts, ka prasība nav nemaz tik apgrūtinoša, jo pat nav noteikts, ka finansējuma izcelsme būtu kā īpaši jāpierāda.

Pieņemtās izmaiņas paredz iespēju fiziskām personām noteiktos gadījumos būvēt ēkas bez būvkomersanta iesaistes. Šādas tiesības paredzētas arī lauksaimniekiem un zivsaimniekiem neatkarīgi no juridiskās darbības formas, kā arī kooperatīvajām sabiedrībām, ja būvniecība tiek veikta pašu spēkiem un paredzēta lauksaimnieciskajai darbībai nepieciešamām ēkām, piemēram, kūtīm vai šķūņiem, un šo ēku apbūves laukums nepārsniedz 800 kvadrātmetrus. Apbūves laukuma ierobežojums neattieksies uz rūpnieciski ražotām lauksaimniecības ēkām, piemēram, siltumnīcām vai nojumju konstrukcijām.

Tāpat noteikts, ka būvkomersanta piesaiste nebūs obligāta arī būvniecībai militārajos objektos.

Ar grozījumiem paredzēts uzdot Ministru kabinetam speciālajos būvnoteikumos noteikt arī papildu gadījumus, kad būvniecību varēs veikt pašu spēkiem, neiesaistot būvkomersantu.