Ziņojums: Visvairāk Ukrainas bēgļu uzņem tās valstis, kuras ir vismazāk gatavas bēgļu integrācijai

Kā aģentūru LETA informēja sabiedriskās politikas centra «Providus» vadošā pētniece Ieva Raubiško, Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu, atvērtībā pārvietotajām personām. Tomēr publiskotais ziņojums liecina, ka vairāku valstu ilgtermiņa integrācijas sistēmas šādam pavērsienam nav gatavas.

Ziņojumā, kas publicēts projektā NIEM, kas uzrauga un novērtē bēgļu integrācijas politiku 14 ES dalībvalstīs, ir atklātas lielas atšķirības starp valstu politiku tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība, mājoklis un citās. Dažas valstis, piemēram, Zviedrija, ieguvušas augstu integrācijas novērtējumu, (72,5 punkti no 100), bet citas valstis, tostarp Ungārija (32,8 punkti), Polija (36,9 punkti), Bulgārija (37,1 punkts) un Rumānija (38,5 punkti), atrodas otrajā spektra galā. Latvijas rezultāts ir 50,7 punkti no 100.

Raubiško norāda, ka cilvēkiem, kuri bēg no Ukrainas, ir noteikts specifisks pagaidu aizsardzības režīms, piemēram, atšķirīgs integrācijas juridisko nosacījumu kopums, taču pētījumā iekļautie rādītāji ļauj vērtēt gan plašāku integrācijas infrastruktūru, gan to, cik visaptveroša ir valdības īstenotā bēgļu integrācijas stratēģija.

Migrācijas politikas grupas direktora vietnieks un ziņojuma līdzautors Aleksandrs Volfhards uzsver, ka ziņojums norāda uz bēgļu integrācijas politikas sistēmu stagnāciju, un dažos gadījumos pat regresu, vairākās ES dalībvalstīs pēdējo divu gadu laikā.

«Svarīgi, ka ziņojums sniedz ceļa karti šīm valstīm, tostarp tām, kuras uzņem lielu skaitu Ukrainas bēgļu, attiecībā uz konkrētiem pasākumiem, ko tās var veikt, lai īstenotu iekļaujošāku politiku, kas ļautu labāk savās sabiedrībās integrēt jaunos bēgļus,» pauž Volfhards.

Ziņojumā papildus vairākiem citiem secinājumiem konstatēta arī sakarība starp valstīm ar iekļaujošāku integrācijas politiku un bēgļu labklājību Covid-19 pandēmijas laikā.

Ziņojumā secināts, ka kopš pēdējā NIEM salīdzinošā novērtējuma ziņojuma pirms diviem gadiem 14 analizētajās valstīs nav bijis gandrīz nekāda progresa. Daudzās valstīs ir pat vērojams zināms regress, jo īpaši uzturēšanās, mājokļu un sociālā nodrošinājuma jomā. Neliels progress ir panākts pilsonības, sadarbības, ģimenes atkalapvienošanās, valodu apguves un sociālās orientācijas jomā.

Ziņojums liecina, ka salīdzinājumā ar spēkā esošajām tiesību normām par uzturēšanos un vienlīdzīgu piekļuvi, visās valstīs sliktāk veicas ar aktīvo integrācijas atbalsta politiku, starpnozaru koordināciju un valdības atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un vietējām iestādēm. Savukārt Covid-19 pandēmijas laikā valstīm ar iekļaujošākām integrācijas politikas sistēmām bija labāki rezultāti attiecībā uz Covid-19 ietekmes uz bēgļiem mazināšanu.

Ziņojumā par Latviju secināts, ka no 2019.gada beigām līdz 2021.gada pavasarim starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas sistēmā netika veiktas lielas izmaiņas. Divi negaidīti satricinājumi — Covid-19 pandēmija un migrantu ierašanās Latvijā caur Baltkrieviju — vēlreiz izgaismoja vairākas ilgstošas problēmas, proti, integrācijas politikas koordinācijas trūkumu un nepietiekamu politikas jomu integrāciju, pastāvīga, ilgtermiņa sociālās palīdzības modeļa trūkumu starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, sociālā atbalsta nevienlīdzību starp divām dažādām starptautiskās aizsardzības saņēmēju kategorijām un atbalsta trūkumu mājokļa jomā.