Zakatistovs: Ne bez sāpēm, bet Saeima ratificēs Stambulas konvenciju

Viņš norādīja, ka šī Saeima ir slavena ar to, ka «savāra ziepes» un pēc tam ievārīto putru izlēmīgi izstrebj. 

Attiecībā uz Stambulas konvenciju parlamentā nav vienprātības par vardarbības apjomiem Latvijā un dziļi problemātiskas atšķirības uzskatos par dabīgo dzimumu un dzimumu sociālajām lomām. Šajos jautājumos risinājumu nebūs, taču jautājums esot arī par konstitucionālās krīzes iespējamības atkārtošanos īsā laika posmā.

Tādēļ, viņaprāt, konvencija tiks atbalstīta.

Zakatistovs ticot tiesiskumam Latvijā un uzskata, ka Satversmes tiesas (ST) lēmumi ir jāpilda. Viņš atbalstīšot konvencijas ratificēšanu.

LETA jau ziņoja, ka Stambulas konvencijas norma par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst valsts pamatlikumam, atzinusi ST, pārējā daļā ierosināto lietu izbeidzot.

Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, ST secināja, ka konkrētajā gadījumā Ministru kabinetam bija tiesības pieņemt lēmumu par Stambulas konvencijas parakstīšanu. Līdz ar to Stambulas konvencija ir parakstīta atbilstoši Vīnes konvencijā un likumā «Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem» noteiktajām prasībām.

Tāpat tiesa secināja, ka Stambulas konvencijas objekts un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Līdz ar to arī visi ar Stambulas konvenciju dalībvalstīm uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz Stambulas konvencijas piemērošanas jomu atbilstoši tās objektam un mērķim.

ST vērtēja konvencijas 3.panta «c» punkta, 4.panta 3.punkta un 12.panta 1.punkta atbilstību Satversmes ievadam, 1., 99. un 110.pantam, kā arī konvencijas 4.panta 4.punkta atbilstību Satversmes 91.pantam un konvencijas 14.panta atbilstību Satversmes 112.pantam.

Lieta ST tika ierosināta pēc 21 partiju apvienību «Jaunā vienotība» un «Attīstībai/Par» Saeimas frakciju deputāta iesnieguma. Viņi norādījuši, ka Stambulas konvencijas 12.panta 1.punkts kopsakarā ar 4.panta 3.punktu uzliek valstij veikt vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sabiedrības domāšanā, attieksmē un nepieļautu diskrimināciju attiecībā uz cilvēkiem, kuri identificē sevi nevis ar savu bioloģisko dzimumu, bet ar citu dzimumu.

Viņu ieskatā apstrīdētās normas neatbilst Satversmē ietvertajām Latvijas valsts konstitucionālo identitāti veidojošām ģimenes un kristīgām vērtībām, Satversmes 99.pantā ietvertajām tiesībām uz domas un apziņas brīvību, kā arī Satversmes 110.pantā ietvertajai tradicionālas ģimenes aizsardzībai.

Pieteikuma iesniedzēji iepriekš norādīja arī uz Stambulas konvencijas 4.panta 4.punkta iespējamo pretrunu ar Satversmes 91.pantā ietverto diskriminācijas aizlieguma principu. Proti, šajā apstrīdētajā normā paredzētie īpašie pasākumi vardarbības novēršanai, kuri attiecas tikai uz sievietēm, varot radīt atšķirīgu attieksmi uz dzimuma pamata.

Viņu ieskatā Stambulas konvencijas 14.pants uzliek valstij pienākumu iekļaut izglītības programmās jautājumus par personām, kuras neidentificē sevi ar savu bioloģisko dzimumu, piemēram, transpersonām un transseksuālām personām. Šāds regulējums esot pretējs Satversmes 112.pantam, kurā bērna vecākiem esot ietvertas tiesības nodrošināt bērniem izglītību, kas atbilst viņu reliģiskajai pārliecībai un filozofiskajiem uzskatiem.

Deputāti uzskatīja, ka bez ST iesaistes varētu būt apgrūtināta lemšana par konvencijas ratifikāciju Saeimā, ņemot vērā, ka vislielākās debates, tajā skaitā juridiskie argumenti, līdz šim bijušas tieši par atsevišķu konvencijā iekļauto tiesību normu atbilstību Latvijas pamatlikumam. Visaptverošu izvērtējumu par to var sniegt vienīgi ST, kuras skaidrojums nodrošinātu, ka Saeima, vēlāk lemjot par konvencijas ratifikāciju, pieņem Satversmei atbilstošu līgumu, iepriekš pauda deputāti.