Vitenbergs: Autoceļu sakārtošanai izdevies piesaistīt papildu valsts finansējumu

Ministra padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere aģentūru LETA informēja, ka Vitenbergs, vērtējot 100 dienās paveikto, uzsver, ka viņa prioritāte nemainīgi ir vietējie un reģionālie autoceļi. Šogad autoceļu sakārtošanai izdevās piesaistīt papildu valsts budžeta finansējumu un tas pats tiks darīts arī nākamos gadus. Tikpat svarīgi darbi paveikti «Rail Baltica» īstenošanā, kur, jau sākot darbu ministra amatā, tika atklātas būtiskas nepilnības projekta īstenošanā.

Valsts nozīmes vietējo un reģionālo autoceļu būvniecībai no valsts budžeta papildus iegūti 43,5 miljoni eiro tuvākajiem trim gadiem. 

Kopējā summa valsts autoceļu būvniecībai un uzturēšanai šogad ir 341,9 miljoni eiro, un plānots veikt autoceļu būvdarbus 632 kilometru kopgarumā. 

Pēc Vitenberga paustā, viņa galvenā prioritāte amatā būs vietējo un reģionālo ceļu uzlabošana, jo būtiska to daļa šobrīd ir nepieņemamā situācijā.

Stājoties amatā, ministrs konstatējis virkni nepilnību «Rail Baltica» pārvaldībā, kas rezultējusies ar būtiskiem termiņu kavējumiem projekta īstenošanā. «Rail Baltica» projekta virzītājiem uzdots izstrādāt rīcības plānu, lai novērstu līdzšinējās nepilnības un turpmāk tās nepieļautu. Vienlaikus, lai sekmētu profesionālāku un raitāku «Rail Baltica» attīstību visos tā posmos, ministra vadībā izveidota starpnozaru komiteja, kura iesaistīsies arī Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas vadība. Tāpat, lai visa projekta būvniecību noslēgtu līdz 2030.gadam, parakstīts trīs Baltijas valstu sadarbības paziņojums.

Lai veicinātu vilciena satiksmes attīstību un vairāk cilvēkiem ikdienā būtu iespēja pārvietoties ar vilcienu, ministra vadībā apstiprināts informatīvais ziņojums par 74,4 miljonu eiro piesaisti no Atveseļošanas fonda. Par finansējumu tiks iegādāti septiņi bateriju elektrovilcieni, kas satiksmē tiks laisti 2026.gada vasarā. Sākotnēji bateriju elektrovilcieni kursēs līnijās Rīga-Bolderāja un Rīga-Sigulda. 

Ministrs norāda, ka Bolderāja, kas ir viena no lielākajām Rīgas apkaimēm, faktiski ir atdalīta no galvaspilsētas, un jaunie vilcieni nodrošinās ciešāku savienojamību ar Rīgas centru. Savukārt maršrutā Rīga-Sigulda jaunie elektrovilcieni nomainīs vecos dīzeļvilcienus, nodrošinot iedzīvotājiem komfortablāku un ērtāku braukšanu.

Lai veicinātu to, ka vilcieni ir sabiedriskā transporta mugurkauls, Vitenbergs vienojies ar AS «Pasažieru vilciens», ka daļa no 32 jaunajiem elektrovilcieniem, kas tika iegādāti 2019.gadā, beidzot transporta pārvadājumiem tiks palaisti šīs vasaras beigās.

Tāpat, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, lai stiprinātu nacionālo identitāti kā vērtību, ministrs uzdevis nozares kapitālsabiedrībām, kas strādā tikai Latvijas iekšējam tirgum, no savām mājaslapām izņemt sadaļas krievu valodā.